Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien, 22.aprīlī, paziņoja, ka Ukraina ir gatava sarunām ar Krieviju “jebkurā formātā”, tiklīdz tiks panākts pamiers, savukārt laikraksts “Financial Times” ziņoja, ka prezidents Vladimirs Putins ir piedāvājis apturēt Krievijas iebrukumu, iesaldējot pašreizējās frontes līnijās, vēsta “Reuters”.
Abas puses cenšas demonstrēt progresu Krievijas kara izbeigšanā, pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) paziņoja, ka varētu atkāpties no miera panākšanas, ja neizdosies panākt būtisku izrāvienu sarunās.
“Mēs esam gatavi pēc pamiera noslēgšanas sēsties pie sarunu galda jebkurā formātā, lai nenokļūtu bezizejas stāvoklī,” Zelenskis sacīja žurnālistiem prezidenta birojā Kijivā.
Viņš uzsvēra, ka jebkādas diskusijas par miera līguma nosacījumiem būtu jārīko tikai tad, kad būs beigušās kaujas un ka ātri par visu vienoties nebūs iespējams.
Ukrainas prezidents sacīja, ka viņa delegācija apspriedīs pilnīgu vai daļēju pamieru sarunās ar Eiropas un ASV amatpersonām Londonā trešdien.
Tajā pašā laikā Baltais nams paziņoja, ka Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs (Steve Witkoff) šonedēļ atkal dosies uz Krieviju, lai risinātu sarunas ar Putinu.
Atsaucoties uz personām, kas ir informētas par šo jautājumu, laikraksts “Financial Times” ziņoja, ka Putins šomēnes Sanktpēterburgā tikšanās laikā ar Vitkofu piedāvājis apturēt Krievijas iebrukumu visā frontes līnijā, to iesaldējot, un atteikties no prasībām pilnībā kontrolēt četrus Ukrainas reģionus, kurus Krievija uzskata par anektētiem.
Krievija tikai daļēji kontrolē Ukrainas Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporožjes apgabalus. Putins ir publiski pieprasījis Ukrainai izvest savus spēkus no Kijivas kontrolētajām reģionu daļām.
Laikraksts “Financial Times” norādīja, ka tā ir pirmā oficiālā zīme no Putina puses kopš pirmajiem kara mēnešiem, ka Krievija varētu būt gatava atteikties no dažām savām lielākajām prasībām. Laikraksts atsaucās uz Eiropas amatpersonām, kas norādīja, ka tā varētu būt tikai stratēģija, lai gūtu izdevīgu roku sarunās.
Laikraksts “The Washington Post” otrdien, atsaucoties uz sarunās iesaistītām personām, ziņoja, ka
Vašingtona ierosinājusi kā daļu no vienošanās atzīt Krimas okupāciju un iesaldēt kara frontes līnijas.
Krimas pussala, ko Krievija atņēma Ukrainai 2014.gadā, nav starp četriem reģioniem Putina piedāvājumā, par ko ziņoja “Financial Times”.
Zelenskis jau sen ir paziņojis, ka Ukraina neatzīs Krievijas veikto Krimas un citu teritoriju okupāciju, jo tas būtu pretrunā valsts konstitūcijai. Tomēr viņš ir arī ierosinājis, ka Ukraina laika gaitā varētu atgūt kontroli pār šīm teritorijām diplomātiskā ceļā, nevis ar militāru spēku.
ASV ar šiem priekšlikumiem iepazīstināja Kijivu pagājušajā nedēļā Parīzē notikušajā sanāksmē ar Rietumvalstīm, vēsta laikraksts “Washington Post”.
Citi sarežģīti jautājumi, kas apgrūtina miera procesu, ir Kremļa uzstājīgā prasība, lai Ukraina kļūtu formāli neitrāla un nepievienotos NATO militārajai aliansei.
Ukraina arī cer, ka valstī tiks izvietots ārvalstu karaspēks, kas nodrošinātu miera līguma izpildi un kalpotu kā drošības garantija, lai novērstu jebkādu turpmāku Krievijas agresiju. Maskava ir vairākkārt paziņojusi, ka tā tam nepiekritīs.
Skaidri mainoties plānam, ASV valsts sekretārs Marko Rubio (Marco Rubio) nepiedalīsies sarunās Londonā, otrdien paziņoja Valsts departamenta preses pārstāvis, piebilstot, ka tajās piedalīsies Vašingtonas sūtnis Ukrainā ģenerālis Kīts Kellogs (Keith Kellogg).
Tramps un Rubio pagājušajā nedēļā sacīja, ka Vašingtona varētu atteikties no miera centieniem, ja dažu dienu laikā netiks panākts progress. Tramps svētdien sacīja, ka “cerams”, ka “šonedēļ” tiks panākta vienošanās.
Atsevišķi Zelenskis sacīja, ka būs gatavs tikties ar Trampu, kad viņi kopā ar citiem pasaules līderiem šonedēļ apmeklēs pāvesta Franciska bēres.
Lasiet arī: Putins saka, ka ir gatavs sākt tiešas miera sarunas ar Ukrainu
