Otrdien, 25.jūnijā, Eiropas Savienība (ES) sāks sarunas ar Ukrainu par dalību ES, un ceremonija Luksemburgā būs simbolisks politisks atbalsts Ukrainai laikā, kad valstī turpinās karš ar Krieviju, taču oficiālās sarunas sāksies pēc tam, kad ES būs pārskatījusi Ukrainas likumdošanu, lai noteiktu, kādas reformas nepieciešamas, lai tā atbilstu ES standartiem, līdzīgiem aspektiem apgrūtinot arī Moldovas dalību ES, ziņo “Reuters”.
Taču plānotās sarunas ar Ukrainu un tās kaimiņvalsti Moldovu liecina par ES signāliem, ka abas valstis ir ceļā prom no Krievijas ietekmes un virzās uz lielāku integrāciju ar Rietumiem.
ES lēmums sākt sarunas ar Ukrainu par dalību ES ir nozīmīgs daudziem ukraiņiem, saistot to ar 2014.gada Maidana protestiem, iezīmējot desmit gadus ilgušo cīņu par pievienošanos ES. Prezidenta Zelenska padomnieks Ihors Žovkva intervijā “Reuters” sacīja, ka tas cels ukraiņu morāli, piebilstot: “Ceļš uz pilntiesīgu dalību, ko Ukraina ir pelnījusi… ir neatgriezenisks.”
Kijiva iesniedza pieteikumu par pievienošanos ES dažas dienas pēc Krievijas iebrukuma 2022.gada februārī. Tā uzskata, ka dalība ir apliecinājums tās cīņai par Eiropas vērtību pieņemšanu.
Ukrainas delegāciju šajā pasākumā, ko ES žargonā dēvē par pievienošanās konferenci, vadīs premjerministra vietniece Olga Stefanišina. Tās sākums paredzēts ap plkst. 15.30 pēc vietējā laika.
Tā kā Beļģija pilda bloka galvenās rotējošās prezidentvalsts pienākumus, ES vārdā uzstāsies Beļģijas ārlietu ministre Hadža Labiba (Hadja Lahbib).
Ceļš uz dalību ES ir sarežģīts, jo kandidātvalstīm ir jāīsteno plašas reformas,
sākot ar korupcijas apkarošanu, lauksaimniecības regulēšanu un beidzot ar muitas noteikumu saskaņošanu.
Ukrainai ievērojamas grūtības sagādā notiekošais karš ar Krieviju, uzdodot jautājumus, uz kuriem šobrīd neviena no pusēm nevēlas atbildēt, piemēram, vai Ukraina varētu pievienoties, ja daļu tās teritorijas ir okupējusi Krievija.
Moldovas dalība rada līdzīgas problēmas, lai gan mazākā mērogā, jo tās separātiskajā Piedņestras reģionā ir izvietoti Krievijas karavīri.
Kandidātvalstīm ir nepieciešams visu 27 ES dalībvalstu apstiprinājums, lai uzsāktu un pabeigtu katru iestāšanās sarunu posmu, tādējādi radot iespējamus šķēršļus. Piemēram, Ungārija, atsaucoties uz bažām par etniskajiem ungāriem Ukrainā, sākotnēji kavēja sarunas, kā norādījuši diplomāti.
Analītiķi uzskatot, ka ES paplašināšana, iekļaujot Ukrainu, Moldovu un citas cerību pilnās valstis, piemēram, Rietumbalkānu valstis un Gruziju, prasītu būtiskas izmaiņas ES noteikumos, sākot no lauksaimniecības un ekonomiskās attīstības subsīdijām līdz lēmumu pieņemšanai.
