Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron), uzstājoties pirmdien, 6.janvārī, ikgadējā konferencē Francijas vēstniekiem, lai izklāstītu viņu stratēģiju šim gadam, sacīja, ka Ukrainai ir nepieciešama reālistiska nostāja teritoriālajos jautājumos, lai panāktu sarunas ar Krieviju, ziņo “Reuters“.
Šī ir pirmā reize, kad Makrons ir devis mājienu, ka Kijivai būtu jāapsver teritoriālie zaudējumi, lai gan iepriekš viņš vairākkārt aicinājis saglabāt Ukrainas teritoriālo integritāti jebkādās sarunās par kara izbeigšanu.
“Ukraiņiem ir jārīko reālistiska diskusija par teritoriālajiem jautājumiem, un tikai viņi to var izdarīt,
un eiropieši cer uz drošības garantiju izveidi, kas būs viņu atbildība,” sacīja Makrons.
Krievija 2014.gadā anektēja Krimu, un kopš 2022.gada plašās ofensīvas uzsākšanas tā tagad kontrolē plašas teritorijas austrumu Ukrainā.
ASV uzdevums būtu pārliecināt Krieviju sēsties pie sarunu galda, viņš sacīja, vienlaikus piebilstot, ka bez Ukrainas un Eiropas tiešas iesaistīšanās nav iespējams vienoties par konflikta risinājumu.
Uzstājoties preses konferencē Parīzē, Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis (Radoslaw Sikorski) skaidri norādīja, ka viņa valsts nostāja nav mainījusies, un sacīja, ka tikai Ukraina var lemt par savu robežu nākotni.
“Polija uzskata, ka visdabiskākais un visilgstošākais risinājums būtu atgriešanās pie atzītajām robežām,” viņš sacīja. “Atcerēsimies, ka tieši prezidents Vladimirs Putins bija tas, kurš 2004.gadā personīgi risināja sarunas un ratificēja robežlīgumu starp Krieviju un Ukrainu.”
Makrons atkārtoti uzsvēra, ka Ukrainas sabiedrotajiem ir jānodrošina, ka Kijivai ir pietiekams atbalsts, lai tā varētu uzsākt jebkādas sarunas no spēka pozīcijām. Viņš neuzņēmās jaunas konkrētas saistības palīdzēt Ukrainai.
“Nebūs ātra un viegla risinājuma,” sacīja Makrons, atsaucoties uz ASV jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) solījumu ātri izbeigt karu.
Pirmdien Krievija ZIŅOJA par panākumiem Ukrainas austrumos, ieņemot Kurahoves pilsētu un netālu esošo Dačenes ciemu, tās spēkiem virzoties uz loģistikas centru Pokrovsku.
Ukrainas monitoringa grupa “DeepState”, kas seko līdzi frontes līnijai, izmantojot atklātus avotus, norādīja, ka lielākā daļa Kurahoves atrodas Krievijas kontrolē.
Intensīvas kaujas joprojām turpinājās arī Krievijas Kurskas reģionā, kur Ukraina svētdien sāka pretuzbrukumu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apgalvoja, ka Maskava piecu mēnešu kauju laikā Kurskā zaudējusi 15 000 karavīru.
Abas puses cenšas uzlabot pozīcijas pirms ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) stāšanās amatā 20.janvārī.
Piecus mēnešus ilgušajās kaujās Ukrainas galvenais panākums ir teritorijas noturēšana Krievijas Kurskas reģionā, ko varētu izmantot iespējamajās miera sarunās.
Pirmdienas vakara uzrunā Zelenskis sacīja, ka jaunajā ofensīvā Ukrainas spēki izveidoja buferzonu, nodarīja smagus zaudējumus un traucēja Krievijas karaspēka pārvietošanos uz austrumu fronti. Sīkāka informācija par Ukrainas jauno ofensīvu Kurskā netiek atklāta.
Lasiet arī: Zelenskis: Kijivas drošības garantijas nostrādās tikai tad, ja tās sniegs ASV
