Prezidenta Volodimira Zelenska partijas “Tautas kalps” deputāts un Ukrainas parlamenta ārlietu komitejas priekšsēdētājs Oleksandrs Merežko ir izvirzījis ievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu 2025.gada Nobela Miera prēmijai, liecina viņa vēstule Norvēģijas Nobela komitejai, ar kuru 26.novembrī iepazinās “Kyiv Independent”, ziņo medijs.
Trampa uzslavas Putinam un skepse par ASV palīdzību Ukrainai ir izpelnījusies daudzu Ukrainas sabiedriskās domas līderu kritiku, tomēr daži Ukrainas politiķi un analītiķi uzskata, ka, sarunās par miera līgumu ar Krieviju, viņš varētu nostāties Kijvas pusē.
“Es uzskatu, ka Tramps ir devis ievērojamu ieguldījumu pasaules miera veicināšanā un ka nākotnē viņš var dot vēl lielāku ieguldījumu,” savā vēstulē raksta Merežko.
Deputāts pieminēja Trampa vidutāja lomu viņa pirmajā prezidenta pilnvaru termiņa laikā, kad viņš panāca nolīgumus starp Izraēlu, un musulmaņu valstīm, tostarp AAE, Bahreinu un Sudānu.
“Tramps arī lika pamatus šodienas starptautiskajai koalīcijai Ukrainas atbalstam, demonstrējot globālo līderību ieroču piegādē, lai pretotos Krievijas brutālajam un nelikumīgajam agresijas karam,” sacīja Merežko, acīmredzami atsaucoties uz Trampa lēmumu piegādāt Ukrainai prettanku raķetes “Javelin” viņa pirmā pilnvaru termiņa laikā.
Uz “Kyiv Independent” jautājumu par savu motivāciju izvirzīt Trampu augstajam apbalvojumam, likumdevējs atbildēja, ka vēlas to izmantot “kā iespēju piesaistīt Trampa uzmanību, lai viņš varētu palīdzēt Ukrainai izdzīvot”.
Merežko pauda cerību, ka “savos centienos apturēt Krievijas agresiju pret Ukrainu, [Tramps] meklēs risinājumu, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām, tostarp tādiem principiem kā teritoriālā integritāte, Ukrainas suverenitātes ievērošana un spēka neizmantošana”.
Merežko savā nominācijas vēstulē norādīja, ka Tramps varētu palīdzēt Ukrainai panākt “taisnīgu, visaptverošu un ilgtspējīgu mieru, pamatojoties uz ANO Statūtiem un starptautisko tiesību principiem”.
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps, ievēlēšanas gadījumā, solīja izbeigt Krievijas karu Ukrainā, septembrī sakot, ka viņš risinās sarunas par vienošanos, “kas būtu izdevīga abām pusēm”.
Lasiet arī: Analītiķi: Krievija Ukrainā pēdējo mēnešu laikā guvusi straujākos panākumus kopš kara sākuma
