Pirmdien, 27.maijā, Kijivas izlūkošanas avots ziņoja, ka svētdien Ukrainas militārās izlūkošanas raidītais drons svētdien rekordlielā attālumā veicis triecienu uz Krievijas tāla darbības rādiusa mērķu atklāšanas un agrīnās brīdināšanas radaru staciju “Voroņeža M” netālu no Orskas Orenburgas apgabalā, nenorādot, vai ir nodarīti kādi postījumi, ziņo “Reuters”.
Šis bija jau otrais šāds uzbrukums nedēļas laikā infrastruktūrai, ko Maskava izmanto Ukrainas militāro aktivitāšu novērošanai, avotam apgalvojot, ka šie radari tieši “uzrauga Ukrainas drošības un aizsardzības spēku darbību Ukrainas dienvidos.”
Trieciens tika veikts aptuveni 1 500 km no Ukrainas kontrolētās teritorijas, Ukrainas plašsaziņas līdzekļiem atsaucoties uz vārdā nenosauktu avotu, kas apgalvoja, ka
drons svētdienas uzbrukuma laikā bija veicis 1 800 km lidojumu.
Maskava nesniedza komentārus par notikušo, lai gan Krievijas laikraksts “Izvestija” un citi plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka svētdien Orenburgas reģionā nogāzies drons un ka civilā infrastruktūra nav skarta.
Krievija izmanto radaru tīklu, tostarp modernas Voroņežas tipa brīdināšanas sistēmas, lai atklātu iespējamus kodolraķešu uzbrukumus, atklātu un izsekotu starpkontinentālās ballistiskās raķetes, kā arī kosmosa novērošanā.
Kijivas avots arī apstiprināja ziņas par iepriekšējo Ukrainas dronu uzbrukumu radaram “Voroņeža-DM” Krasnodaras apgabala dienvidos 22.maijā, ASV medija RFE/RL Krievijas dienestam norādot uz satelītattēliem, kuros redzami bojājumi radara “Voroņeža-DM” atrašanās vietā.
Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā turpinoties jau trešo gadu, Kijiva arvien biežāk izmanto tālās darbības dronus, lai uzbruktu Krievijas militārajiem un enerģētikas mērķiem, jo īpaši naftas pārstrādes rūpnīcām, kas pēdējos mēnešos ir kļuvušas par svarīgu Kijivas mērķi.
Krievija visa kara gaitā ir uzbrukusi Ukrainai ar tāla darbības rādiusa triecieniem un ir atsākusi gaisa uzbrukumus enerģētikas sistēmai, kas, kā tā apgalvo, ir atriebība par Kijivas uzbrukumiem Krievijas iekšienē.
Tikmēr atsevišķā gadījumā “Kyiv Independet” ziņo, ka ASV, kā arī vairākas Eiropas amatpersonas ir vairākkārt ziņojušas, ka neatbalsta un neveicina Kijivas uzbrukumus ar Rietumu piegādātajiem ieročiem Krievijas iekšienē, taču
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) aicinājis izbeigt šo aizliegumu.
Kā arī Zviedrija nesenīt ir paudusi atbalstu, ka Ukraina ar Rietumos ražotiem ieročiem varētu uzbrukt mērķiem Krievijas teritorijā.
Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons (Pal Jonson) ir paziņojis, ka “Ukrainai ir tiesības sevi aizstāvēt, veicot militāras darbības, kas vērstas uz ienaidnieka teritoriju, ja vien šīs militārās darbības atbilst kara likumiem”, piebilstot, ka Zviedrija atbalsta starptautiskās tiesības un Ukrainas tiesības sevi aizstāvēt.
Prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien aicināja Ukrainas partnerus atļaut Kijivai izmantot Rietumu ieročus, lai uzbruktu militāriem mērķiem Krievijā.
“Mēs redzam visus Krievijas karaspēka koncentrācijas punktus. Mēs zinām visus rajonus, no kuriem tiek izšautas Krievijas raķetes un lido kaujas lidmašīnas,” savā vakara uzrunā sacīja Zelenskis.
Apvienotā Karaliste, Somija, Lietuva un Čehija pauda atbalstu tam, ka Ukraina varētu izmantot Rietumu piegādātos ieročus, lai uzbruktu militārajiem objektiem Krievijas teritorijā.
Lasiet arī: Vairākiem Krievijas pilsoņiem izsniegti izbraukšanas rīkojumi no Latvijas
