Ukrainas intensīvie lidrobotu triecieni krievu okupētajiem reģioniem izjaukuši Maskavas piegādes ķēdes, un padziļinājuši degvielas krīzi, raksta britu raidorganizācija BBC.
Loģistikas problēmas un degvielas trūkums jo īpaši jūtams Krimā, ko Krievija anektēja jau 2014.gadā. Daudzas problēmas radījuši ukraiņu nesenie uzbrukumi galvenajam autoceļam un tiltam, kas savieno pussalu ar Krievijas dienviddaļas pilsētu Rostovu. Francijas domnīcas “Atum Mundi” analītiķis Klemāns Molins (Clément Molin) sacīja, ka konkrētais ceļš ir Krievijas okupācijas mugurkauls. Viņš pastāstīja, ka ukraiņi kopš maija sākuma veikuši 300 triecienus pa kravas auto ar lidrobotiem, un no tiem vismaz 30 pārvadāja degvielu. Sagaidāms, ka šomenēs kampaņa kļūs vēl intensīvāka.
Operācija radījusi jūtamu iespaidu uz Krimu. Pussala maskavai ir stratēģiski svarīga, jo tiek izmantota raķešu un lidrobotu palaišanai uz pārējo Ukrainas teritoriju. Tāpat Vidusjūrai līdzīgais klimats un garās pludmales jau izsenis krieviem ir iekārojams vasaras galamērķis.
Saīgušie vietējie krievi un arī tūristi nekavējas sašutumu paust arī sociālajos tīklos. Video redzamas garas rindas pie benzīntankiem, un iedzīvotāji norādījuši, ka dažkārt rindā pēc savas degvielas porcijas jānostāv pat desmit stundas. Kāds vietējais iedzīvotājs neatkarīgajam medijam “Bereg” sacīja, ka sācis uz darbu doties ar kājām. Tas esot mazāk ērti nekā braukt ar auto, tomēr neesot arī milzīga problēma.
Lielākajā daļā Krimas degvielas uzpildes staciju
vietējie ar iepriekš apmaksātu kuponu var iegādāties ne vairāk kā 20 litrus degvielas.
Protams, ja tā vispār ir pieejama. Krievu tūristi, kas ieradās pussalā, pirms sākās nopietns degvielas trūkums, tagad nopūlas atrast pietiekami daudz degvielas, lai pamestu Krimu. Problēma ir gana samilzusi, lai Maskavas ielikteņu varas iestādes būtu bijušas spiestas izveidot īpašu palīdzības telefona līniju.
Tiek ziņots arī par ļoti augstām benzīna un dīzeļa cenām, ko izraisījis degvielas trūkums. Kremļa ieceltais reģiona vadītājs Sergejs Aksjonovs 5.jūnijā atzina, ka pašlaik nav iespējams pilnībā apmierināt degvielas pieprasījumu. Tādēļ tuvākajās dienās simtiem autobusu palikšot depo.
Ceļi ir vienīgā iespēja, kā krievi var apgādāt pussalu. Jūras ceļi ir pārāk bīstami, un ukraņi jau veiksmīgi nogremdējuši vairākus krievu prāmjus. Iepriekšie notikušie uzbrukumi Kerčas tiltam un to draudi praktiski apturējuši satiksmi pa to. Krievijas naftas industrijas eksperts, Hārvardas Universitātes Deivisa centra līdzstrādnieks Kreigs Kenedijs (Craig Kennedy) BBC sacīja, ka noteikti nevēlētos tagad virzīt degvielas cisternu pa kerčas tiltu – tā esot uzprasīšanās uz nepatikšanām. Tas savukārt nozīmējot, ka degviela jāved apkārt pa cietzemi, caur okupēto Mariupoli, kur degvielas konvoji tieši tāpat ir pakļauti briesmām.
Daži avoti Krievijā ziņojuši, ka ukraiņu uzbrukumi loģistikas ceļiem jau ietekmē Krievijas armijas spēju cīnīties.
Kāds prokremliskais krievu militārās analīzes konts lietotnē “Telegram” norādījis, ka tie paši triecieni, kas iztukšojuši benzīntankus civiliedzīvotājiem, ietekmē arī armijas apgādi.
7.jūnijā Ukrainas triecienā tika bojāts tilts Čohnara Krimas ziemeļos, kas savienoja pussalu ar pārējo Ukrainu, un kuru izmantoja krievi, kas pārvietojās pa R-280 šoseju. Satiksme pāri tiltam ir apturēta.
Degvielas apgādes problēmas saasina arī ukraiņu tālie triecieni pa Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un glabātuvēm, kas norisinās jau vairākus mēnešus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis informējis, ka maijā šajos triecienos iznīcināti 40% no Krievijas naftas pārstrādes kapacitātes.
Kenedijs norādīja, ka pašlaik ukraiņi kampaņu paplašina, to vēršot ne vien pret lielājām pārstrādes rūpnīcām, bet arī pret mazākiem, vietējas nozīmes degvielas izplatīšanas tīkliem. Tas savukārt atstājot spēcīgāku iespaidu uz iedzīvotājiem un armiju noteiktos reģionos, tādos kā Krima.
Lasiet arī: EP savā ēkā ļāvis rīkot prokrieviskas sektas pasākumu