Biežie Ukrainas raidīto lidrobotu uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām krietni samazinājuši pārstrādes kapacitāti, radot degvielas trūkumu un noveduši Kremļa būtiskāko industriju krīzes priekšā, raksta “Politico.”
Krīze degvielas lauciņā tuvojas laikā, kad Rietumvalstis nonākušas pie secinājuma, ka ekonomiskais spiediens ir labākais veids, kā piespiest Krievijas diktatoru Valdimiru Putinu izbeigt karadarbību Ukrainā.
Ukrainas bruņotie spēki ziņojuši par nedēļas nogalē veiktiem uzbrukumiem pārstrādes rūpnīcām Krievijas dienvidos, tostarp Krasnodarā un Sizraņā. Tajās ik gadu tiek pārstrādāti 11 miljoni tonnu degvielas. Lai gan ir grūti novērtēt uzbrukuma atstāto iespaidu, analītiķi norādījuši, ka apmēram 15 līdz 20% no Krievijas naftas pārstrādes kapacitātes šobrīd ir zaudēti. Tas licis maskavai izsludināt importa aizliegumu un radījis rindas provinces pilsētu degvielas uzpildes stacijās.
ES vēstniece Ukrainā Katarina Mathernova (Katarína Mathernová) norādīja, ka kara izraisīto sarežģījumu nonākšana līdz ierindas pilsoņiem ir viena no taktikām, kas šķietami ietekmē Kremli. Viņa sacīja, ka ukraiņu triecienu izraisītās rindas benzīntankos ir spiediens, kas strādā, un no tā nedrīkst atteikties.
Kijiva šāda veida triecienus veic jau vairāk nekā gadu, bet šobrīd tas kļūst jūtami, jo
rietumu sankciju dēļ paliek arvien grūtāk labot bojājumus.
Saskaņā ar atvaļinātā britu armijas izlūkošanas virsnieka Filipa Ingrama ( Philip Ingram) teikto, šāda taktika ir būtiska kara sastāvdaļa. Ingrams sacīja, ka Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Kirilo Budanovs ir pielāgojis sabiedroto 2.pasaules karā izmantoto taktiku, un uzbrūk krieviem, iznīcinot viņu spēju apgādāt karalauku.
Savukārt Ukrainas Drošības dienesta (SBU) amatpersona “Politico” norādīja, ka lidrobotu uzbrukumi ir sava veida sankcijas, kas radītas, lai samazinātu ārvalstu naudas ieplūšanu, kas Krievijai vajadzīga kara turpināšanai.
Putins žēlojies par nepārtrauktiem uzbrukumiem energoobjektiem, un draudējis turpināt Ukrainas kritiskās infrastruktūras iznīcināšanu.
Tikmēr
Krievijas amatpersonas bijušas spiestas pagarināt degvielas eksporta aizliegumu arī septembrī,
un Kremlis nesaņem plānotos līdzekļus no citām valstīm. Izlūkošanas uzņēmuma “Kpler” jēlnaftas analīzes nodaļas vadītājs pastāstīja, ka Rjazaņas un Volgogradas naftas pārstrādes rūpnīcu apturēšana likusi zaudēt pārstrādes kapacitāti 700 – 750 tūkstošu barelu dienā apjomā, kas veido apmēram 10% no kopējās Krievijas pārstrādes kapacitātes. Papildus tam, daudzās pārstrādes rūpnīcās septembrī plānoti apkopes darbi, kas vēl vairāk palielinās dīkstāvi laikā,kad ir grūtības apmierināt iekšējo pieprasījumu.
Ukrainas Valsts interešu aizsardzības tīkla vadošais analītiķis Iļja Neskhodovskis sacīja, ka Krievijā jau plaši izplatīts degvielas deficīts: “Karēlijā nav pietiekami daudz degvielas, Habarovskas apgabalā nav pietiekami daudz degvielas, nav pietiekami daudz degvielas arī Tālajos Austrumos un Primorskas apgabalā. Ja mēs palūkojamies uz cenām, tās ir par 20 – 25% augstākas, nekā oficiālā statistika, tā kā tie ir reāli zaudējumi krieviem un pārvadātājiem.”
Organizācijas “Hope for Ukraine” izpilddirektors Jurijs Boječko norādīja, ka cer, ka ekonomiskās grūtības šoruden varētu krievus aizvest pie sarunu galda.
Eiropas un ASV politiķi gaida iespējas atjaunot diplomātiskos uzbrukumus pēc tam,
kad Putins 15.augustā negaidīt devās uz Aļasku tikties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump). Vizīte tika uzskatīta par rezultātu sankcijām, ko ASV ieviesa pret Indiju, kas ir viena no galvenajām Krievijas naftas iepircējām un būtiska Maskavas ekonomiskās sadarbības partnere.
Gaidāms, ka arī ES piemēros jaunu sankciju paketi. Lai gan maz ticams, ka tiks ieviestas jaunas, ievērojamas sankcijas enerģētikas jomā, “Politico” rīcībā esošā informācija liecina, ka eiropieši apsver iespēju pielietot ASV tarifu startēģiju, lai ierobežotu Krievijas ekonomiku.
Ukraina savukārt tikmēr ķērusies pie lietas. Uzbrukumi cauruļvadam “Druzhba”, pa kuru Krievijai draudzīgajā Ungārijā nonāk nafta, radījuši ievērojamus piegādes pārrāvumus. Tas licis Budapeštai izsludināt sankcijas pret Ukrainas lidrobotu vienības komandieri (kurš ir etniskais ungārs) un pieprasīt Briselei rīkoties. ES uz to atbildējusi, ka nesaskata apgādes drošības problēmas, un vēl aktīvāk turpina centienus pilnībā atteikties no Krievijas naftas ienākšanas bloka valstīs.
Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra asistente Tīna Dolbaja sacīja, ka, ja uzbrukumi pārstrādes rūpnīcām turpināsies arī rudenī,
problēmas no pārejošām pauzēm varētu kļūt par budžeta dilemmu Maskavai.
Viņa sacīja, ka līdz šim krieviem šķietami izdevies mazināt uzbrukumu iespaidu, vietējā deficīta novēršanai iepērkot degvielu no Baltkrievijas. “Tomēr, ja uzbrukumi būs regulāri un, Ukrainai attīstot spēju trāpīt mērķiem lielā attālumā, arī smagāki, Krievijas spēja atjaunot bojātās rūpnīcas saruks… Tas, savukārt, varētu radīt spiedienu uz starptautiskajām degvielas cenām un ietekmēt Maskavas budžeta ieņēmumus no ar enerģētikas sektoru saistītajiem nodokļiem,” teica Dolbaja.
Ingrams gan norādīja, ka Krievijas ekonomika pagaidām vēl nav uz sabrukuma robežas. Viņs piebilda, ka var runāt par apmēram 12 – 18 mēnešiem, līdz Putins patiesi sāks raizēties, bet, ja ukraiņi turpinās uzbrukumus, ekonomika var sabrukt ļoti, ļoti ātri.
Lasiet arī: Slovākija vēlas normalizēt attiecības ar Krieviju un iepirkt vairāk gāzes