Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien, 1.februārī, vienprātīgi vienojās par 50 miljardu eiro jaunas palīdzības sniegšanu Ukrainai, tādējādi nosūtot vēstījumu ASV, tās iekšējo domstarpību laikā par atbalstu Ukrainai, vienlaikus pārvarot Ungārijas pretestību. Palīdzība ir ļoti svarīga Ukrainai, kas ir lielā mērā atkarīga no Rietumu atbalsta karā ar Krieviju, kurš drīz ieies jau trešajā gadā, ziņo Reuters.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinīgi novērtējis ES panākto vienošanos, sakot, ka šī palīdzība stiprinās viņa valsts ilgtermiņa ekonomisko un finansiālo stabilitāti.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz) paudis cerību, ka ES lēmums piešķirt palīdzību Ukrainai
veicinās ASV prezidenta Džo Baidena (Joe Biden) centienus panākt Kongresa atbalstu.
Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) uzsvēris, ka ES nosūta skaidru vēstījumu, ka ES joprojām ir nelokāma savā atbalstā Ukrainai, norādot, ka Krievija no eiropiešiem nesagaidīs nogurumu.
Pēc vienošanās Ukrainas dolāru obligāciju vērtība pieauga. Kijiva cer martā no ES saņemt pirmo 4,5 miljardu eiro maksājumu, kas ir daļa no kopējā 50 miljardu eiro apjoma, kurus paredzēts piešķirt līdz 2027.gadam.
Vienošanās par jaunas palīdzības piešķiršanu Ukrainai tika panākta pēc tam, kad tika pārvarēta Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna (Viktor Orban) nedēļām ilgā pretestība, kurš decembrī bija uzlicis veto palīdzības piešķiršanai.
Orbāns ceturtdien sacīja, ka deva savu piekrišanu pēc tam, kad bija saņēmis apliecinājumus, ka palīdzība tiks izmantota saprātīgi un netiks piešķirta no Budapeštai paredzētajiem ES līdzekļiem.
Diplomāti aģentūrai Reuters sacīja, ka apmaiņā pret Ungārijas piekrišanu bloks nav apņēmies Budapeštai piešķirt ES līdzekļus, kamēr nebūs izpildīti visi nosacījumi. Taču nolīgumā ir paredzēta ikgadēja palīdzības paketes apspriešana un iespēja vajadzības gadījumā to pārskatīt pēc diviem gadiem, nedodot Budapeštai iespēju uzlikt veto.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks (Donald Tusk) sacīja, ka Orbānam pienācis laiks izvēlēties, kā pusē viņš Krievijas karā ir.
Kāds Vācijas diplomāts norādīja uz Orbāna pieaugošo izolāciju ES un izteica pieņēmumu, ka ekonomiskais spiediens uz Ungāriju varētu būt ietekmējis viņa lēmumu apstiprināt palīdzību.
ES līderi samitā Briselē arī vienojās, ka steidzami jāpaātrina munīcijas un raķešu piegādes Ukrainai. Dienu iepriekš, ES izpildinstitūcija paziņoja, ka bloka mērķis līdz martam nosūtīt Ukrainai vienu miljonu artilērijas šāviņu netiks pilnībā sasniegts, ziņo Reuters.
Lasiet arī: Orbāna padomnieks saka, ka Ungārija ir atvērta ES līdzekļu izmantošanai Ukrainas atbalstam