Ungārijas parlaments pirmdien, 26.februārī, ar 188 par un sešām balsīm pret apstiprināja Zviedrijas pievienošanos NATO, tādējādi nojaucot pēdējo šķērsli, lai Zviedrija kļūtu par militārās alianses 32.dalībvalsti un iezīmējot vēsturisku pavērsienu tradicionāli neitrālās Ziemeļvalsts vēsturē, ziņo Reuters.
Ar šo balsojumu noslēdzās mēnešiem ilgusī vilcināšanās, un to ievadīja piektdienas Zviedrijas premjerministra Ulfa Kristersona (Ulf Kristersson) vizīte Ungārijā, kuras laikā abas valstis parakstīja ieroču līgumu.
Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons paziņoja par vēsturisku soli prom no 200 gadus ilgās neitralitātes, norādot, ka Zviedrija pievienojas NATO, lai stiprinātu aizsardzības spējas un
sadarbībā ar citām dalībvalstīm aizsargātu brīvību, demokrātiju un kopīgās vērtības.
Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna (Viktor Orban) valdība saskārās ar NATO sabiedroto spiedienu, lai tā piekāptos un apstiprinātu Zviedrijas pievienošanos aliansei.
“Zviedrijas dalība NATO padarīs mūs visus stiprākus un drošākus,” NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) paziņoja vietnē “X”.
Zviedrijas lēmumu pievienoties NATO, sekojot Somijai, Rietumu līderi uzskata par Krievijas prezidenta Vladimira Putina neplānotu panākumu – alianses paplašināšanos, kas ir pretrunā ar Putina mērķiem, uzsākot karu Ukrainā.
“Runājot par Krieviju, vienīgais, ko mēs varam sagaidīt, ir tas, ka viņiem nepatiks, ka Zviedrija kļūs par NATO dalībvalsti,” tika citēts Kristersons, norādot, ka viņi ir gatavi dažādiem iznākumiem.
Zviedrijas un Somijas pievienošanās ir nozīmīgākā alianses paplašināšanās, kopš tā 1991.gadā pēc Padomju Savienības sabrukuma uzņēma dalībvalstis no Austrumeiropas.
Lai gan Zviedrija pēdējās desmitgadēs ir pastiprinājusi sadarbību ar NATO, tās dalība NATO vienkāršos aizsardzības plānošanu un sadarbību alianses ziemeļu flangā.
Pēc Zviedrijas Aizsardzības pētījumu aģentūras pārstāvja Roberta Dalsjo (Robert Dalsjo) domām, Zviedrijas pievienošanās novērš nenoteiktību Ziemeļeiropā, un NATO iegūst nopietnu un spējīgu dalībvalsti.
Zviedrijas ieguldījums, tostarp modernas zemūdenes un ievērojama “Gripen” iznīcinātāju flote, uzlabos NATO spējas. Valsts arī palielinās militāros izdevumus, un paredzams, ka šogad tā sasniegs NATO noteikto 2% no IKP slieksni.
Lasiet arī: Zviedrija pēc iestāšanās NATO Latvijā solījusi izvietot 600 karavīrus
Lasiet arī: Tuvojoties dalībai NATO, Zviedrija apņemas sniegt jaunu militāro palīdzību Ukrainai
