Bijušais Rīgas mērs un Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Nils Ušakovs (S) iesniedzis Tieslietu ministrijā (TM) pieprasījumu kompensēt morālo kaitējumu 5 000 eiro par nepamatoti celtu apsūdzību, aģentūru LETA informēja eiroparlamentārietis.
EP deputāts norādīja, ka TM iesniedzis pieprasījumu atbilstoši Latvijas likumiem pēc kompensācijas par tēriņiem, kas saistīti ar advokātu darbu samaksu. Tāpat Ušakovs pieprasa publiski atvainoties.
Jau ziņots, ka ir stājies spēkā Ušakovu (S) attaisnojošs tiesas spriedums apsūdzībās par aizliegtas videonovērošanas ierīces glabāšanu viņa kabinetā laikā, kad Ušakovs bija Rīgas mērs.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2019.gada janvārī toreizējā Rīgas mēra Ušakova darba kabinetā Rīgas domē izņēma ierīci, kas izmantojama sevišķā veidā veicamajiem operatīvās darbības pasākumiem. Prokuratūra apsūdzību Ušakovam uzrādīja 2021.gada nogalē pēc Krimināllikuma panta par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu aprites aizlieguma pārkāpšanu.
Apsūdzības uzturētāji šajā lietā zaudēja gan pirmās, gan otrās instances tiesās, un 2023.gada izskaņā prokurors Juris Ločmelis vairs nav saskatījis pamatu iesniegt kasācijas protestu. “Tiesai un prokuroram bija atšķirīgs viedoklis par pierādījumu vērtējumu. Ņemot vērā, ka kasācijas instances tiesas kompetencē neietilpst lietā esošo pierādījumu pārbaude un vērtēšana, prokuroram nebija pamats kasācijas protesta iesniegšanai,” aģentūrai LETA pauda prokuratūrā.
Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums paredz, ka fiziskajai personai ir tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu, ja spēkā stājies attaisnojošs tiesas spriedums, ar kuru persona atzīta par nevainīgu un attaisnota visās pret to celtajās apsūdzībās. Kriminālprocesā nodarīto kaitējumu atlīdzina no valsts pamatbudžeta.
Ušakovs iepriekš pēdējā vārdā Rīgas pilsētas tiesā tika apgalvojis, ka šī krimināllieta bija nepieciešama tikai tādēļ, lai publiski grautu politiķa reputāciju, mēģinot padarīt viņu par noziedznieku. Politiķis uzsvēra, ka viņš neesot iegādājies, glabājis kādu aizliegtu ierīci un nav zinājis neko par albumu, un vēl jo mazāk – par tajā esošo noslēpto ierīci. Tai vietā, lai meklētu vainīgās personas, kuras ir ienesušas un izvietojušas albumu ar ieslēptu ierīci vienā no Rīgas domes telpām, izmeklēšana pasludinājusi viņu par apsūdzēto.
Paralēli Ģenerālprokuratūra nolēmusi saukt pie kriminālatbildības vairākas personas par kukuļošanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar 2018.gadā Rīgas domes ieviestajiem braukšanas maksas atvieglojumiem uzņēmuma “Rīgas mikroautobusu satiksme” (RMS) pārvadājumu maršrutos. Arī šajā lietā iesaistīts bijušais Rīgas mērs Ušakovs un viņa toreizējais vietnieks Andris Ameriks (GKR).
Lasiet arī: Ušakovs vēlreiz grib uz Eiropas Parlamentu. Zināmi Saskaņas saraksta līderi