Uz šo brīdi lauki ir izbradāti! Fotografēties gribētāji izposta sarkanā āboliņa sējumus

Pagājušajā nedēļā, kopš Dunalkā sāka ziedēt saimniecības “Krastmaļi” sētais inkarnāta āboliņš gandrīz 30 hektāru platībā, dažu dienu laikā tas jau pulcējis simtiem apmeklētāju, kas devušies apbrīnot “sarkano ziedu jūru”. Savukārt bitenieki atveduši un lauka malā novietojuši bišu stropus, jo inkarnāta āboliņš ļoti patīk bitēm.

Inkarnāta āboliņš ir starpkultūras augs, kas palīdz uzlabot augsnes auglību un samazināt nezāļu augšanu, kā arī slimību izraisītājus. Līdz šim Latvijā tas tiek audzēts salīdzinošai mazās platībās, galvenokārt sēklas iegūšanai un lopbarībai.

“Man šķiet, ka šis lauks pilda tādu kā sociālu funkciju. Iespējams tieši pateicoties inkarnāta āboliņa laukam, šim košajam dabas un cilvēka darba rezultāta brīnumam, mēs spēsim demonstrēt, kā gudri, pareizi un mūsdienīgi saimniekojot, arī izmantojot augu aizsardzības līdzekļus, iespējams iegūt tik fantastisku rezultātu,” stāsta SIA “Krastmaļi sēklas” un biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Flaksis.

Pirms trīs gadiem, apsējot lauku ar āboliņu, to iznīcināja gliemeži. Neskatoties uz to, pērn nolemts riskēt, apsējot 30 hektārus un pavasarī investējot vērā ņemamus līdzekļus, lauku smidzinot.

“Viss maksā naudu. Sēkla, darbs, arī augu aizsardzības līdzekļu iegāde. Diemžēl šis starpkultūras augs ir ļoti jutīgs pret lielu mitrumu un salnām. Pēdējo izturēja, bet mitruma dēļ gandrīz puse apsētā lauka iznīka. Tagad ceram uz labu ražu, un, ja viss izdosies, tad daļu sēklas tirgosim Latvijā, bet daļu eksportēsim,” stāsta Flaksis.

Uzņēmums inkarnāta āboliņa sēklas tirgo jau vairākus gadus, līdz nonācis pie secinājuma, ka jāmēģina sēklas izaudzēt pašiem, nevis iegādāties no ārvalstu audzētājiem. “Konkrētā starpkultūra popularitāti Latvijā gūst vien pēdējo gadu laikā, jo tā ir nezināma un riskanta kultūra. Tai pat laikā esmu pārliecināts, ka inkarnāta āboliņš lauksaimniecībā Latvijā tiks izmantots arvien vairāk. Protams, ne kā pamata kultūra, jo šis ir viengadīgs augs un arī turpmāk vairāk būs kā nišas produkts. Daļu no ražas mēs patērēsim paši, pārējo tirgosim Latvijā starpkultūrai un lopbarībai. Līdz šim šo āboliņa veidu jau izmantojām, to liekot klāt puķu pļavu maisījumiem,” atklāj Flaksis.

Tikmēr kāda cita āboliņa audzētāja vietnē “Facebook” aicinājusi fotografēties ceļmalā, nebrienot iekšā laukā un neguļoties tajā, jo šādu āboliņu vēlāk nav iespējams nokult.

“Šodien saņēmu ziņu no Ventspils puses, ka mēs esot ar savu skaistumu uzspridzinājuši Ziemeļkurzemi un internets drīz uzsprāgšot ar bildēm no mūsu āboliņa laukā. Bet ir viens liels bet…… Fotografēties gribētāju ir simtiem…..  Priecājieties par skaistumu, baudiet, taisiet selfijus un ģimenes foto. Bet ar lielu lūgumu vēršos pie visiem foto medniekiem (jūsu ir ļoti, ļoti daudz). Neizbradājiet, nevārtieties un neizguļiet āboliņu laukus. Mēs tos nevarēsim nokult,” vietnē “Facebook” raksta Judīte Vunderliha, norādot, ka nenokultu lauku dēļ nākamajā gadā nebūs sēklas, lai sētu jaunus laukus.

“Lūdzu cienām viens otru un citu darbu. Uz šo brīdi lauki ir izbradāti. Neejam laukā, fotografējamies no ceļa malas, vai no piebraucamo ceļu malām, vai iebrienam līdz vienam metram, bet ne tālāk,” lūdz audzētāja.

 

 

Seko mums arī FacebookDraugiem un X!

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas