Sestdien, 13.maijā pusnaktī noslēdzoties kandidātu pieteikšanas termiņam, jauni pretendenti uz Valsts prezidenta amatu nav pieteikti un vēlēšanās maija izskaņā uz augsto amatu kandidēs trīs partiju virzītie pārstāvji.
Apvienotais saraksts (AS) Valsts prezidenta amatam virza savu dibinātāju, uzņēmēju Uldi Pīlēnu, Progresīvie – publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto, bet Jaunā vienotība (JV) – ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).
Pīlēnu amatam izvirzījuši AS deputāti Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Linda Matisone, Česlavs Batņa, Andrejs Svilāns, Atis Deksnis, Aiva Vīksna, Ieva Brante, Ingmārs Līdaka, Raimonds Bergmanis, Juris Viļums, Lauris Lizbovskis, Igors Rajevs, Andris Kulbergs un Edgars Putra.
Pinto par Valsts prezidenta amata kandidāti izvirzījuši Progresīvo deputāti Kaspars Briškens, Atis Švinka, Skaidrīte Ābrama, Leila Rasima, Edmunds Cepurītis, Jana Simanovska, Edgars Zelderis, Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa un Andris Sprūds.
Savukārt zem pieteikuma par Rinkēviču parakstus likuši JV deputāti Ainars Latkovskis, Jānis Reirs, Hosams Abu Meri, Agnese Krasta, Inga Bērziņa, Jānis Skrastiņš, Rihards Kozlovskis, Agita Zariņa-Stūre, Edmunds Jurēvics un Andrejs Judins.
Nacionālā apvienība (NA), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), partijas Latvija pirmajā vietā (LPV) un Stabilitātei kandidātus Valsts prezidenta amatam nav pieteikušas.
Nevienam no trim prezidenta amata kandidātiem pagaidām nav pārliecinoša balsu vairākuma, lai uzvarētu vēlēšanās. Par Pīlēnu līdz šim visai atbalstoši ir izteikušās opozīcijā esošās partijas LPV un Stabilitātei, taču LPV līderis Ainārs Šlesers ir paudis, ka atbalsta gadījumā sagaida, ka Pīlēns spers soļus Krišjāņa Kariņa (JV) valdības nomaiņai, kurā AS ir viena no koalīcijas partijām.
Publiski ir spekulēts, ka Pīlēnu varētu ievēlēt tikai ar AS un opozīcijas balsīm, par viņu nobalsojot arī ZZS un deputātei Glorijai Grevcovai,
taču ZZS līdz šim nav paudusi skaidru atbalstu kādam no kandidātiem.
Rinkēvičam un Pinto pašlaik atbalstu ir paudušas tikai viņus izvirzījušās partijas – JV un Progresīvie. Par Pinto izredzēm iegūt amatu politikas eksperti līdz šim izteikušies skeptiski, savukārt Rinkēviča gadījumā tiek saskatītas iespējas iegūt NA un arī Progresīvo atbalstu gadījumā, ja Pinto izkritīs jau pirmajā balsojuma kārtā. Taču NA līdz šim nav formulējusi, kā tā balsos Valsts prezidenta vēlēšanās, turklāt arī ar visu trīs šo partiju atbalstu būtu par maz un Rinkēviča ievēlēšanai būtu jāmeklē vēl kādas balsis.
Tikmēr LTV raidījums De facto lēš, ka arvien ticamākas kļūstot izmaiņas koalīcijā pēc prezidenta vēlēšanām.
Pēc raidījuma vēstītā, politikas kuluāros izskan versijas par ZZS iespējamu tuvināšanos koalīcijai JV kandidāta atbalstīšanas gadījumā.
Lai arī uzreiz pēc vēlēšanām kā lielākais šķērslis sadarbībai ar ZZS tika minēts tās premjera amata kandidāts, ASV sankcijām pakļautais un pirmajā instancē par vainīgu dažādos amata noziegumos atzītais Ventspils pilsētas domnieks Aivars Lembergs, tomēr vēsturiski JV un ZZS esot sastrādājušās gana bieži.
Oficiāli ZZS apgalvo, ka izredzes saņemt frakcijas 16 balsis visiem trim kandidātiem šobrīd ir līdzīgas. “Mēs strādāsim uz to, lai būtu 16 deputātu atbalsts kandidātam. Es domāju, ka visiem ir skaidri saprotams tas, ka ZZS diezgan ļoti var izšķirt šo procesu, un mūsu tieši 16 balsis, nevis viena vai divas, ir svarīgas šajā procesā, un mēs iesim kā komandā tālāk šajā vēlēšanu ciklā,” solījis ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis.
Savukārt Stabilitātei līderis Aleksejs Rosļikovs paziņojis, ka viņa frakcijas balsis varot aiziet pret visiem kandidātiem, ja neviens nebūs gatavs dot solījumu atcelt likuma normu, kas Krievijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā prasa apliecināt valsts valodas zināšanas vismaz minimālā līmenī.
Pēc Rosļikova vārdiem, viņa partija apzinās, ka iekļūšana valdībā Stabilitātei nav reāla, tāpēc citu veidu, kā iegūt frakcijas balsis, prezidenta amata kandidātiem neesot.
Paralēli politikas kuluāros izskan pieļāvumi, ka šajā vēlēšanu kārtā jauns Valsts prezidents netiks ievēlēts, nevienam no kandidātiem nesavācot nepieciešamo atbalstu. Tāpat atsevišķi koalīcijas politiķi arvien mudina tajā ietilpstošās partijas – JV, AS un NA – vienoties par vienu kandidātu.
Pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits sākotnēji piekrita, bet vēlāk atteicās no kandidēšanas uz otro termiņu. Viņu amatam bija gatava virzīt NA un atbalstīt JV, taču vienotu atbalstu koalīcijā iegūt neizdevās, tātad arī viņa pārvēlēšanai būtu pietrūcis balsu.
Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.
Satversme nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu.
Latvijā prezidentam vairāk ir reprezentatīvas funkcijas, bet ietekme uz likumdošanu un izpildvaru ir limitēta, tomēr prezidents var iniciēt likumprojektus un viņam ir vērā ņemama loma valdību veidošanas laikā, nominējot premjera amata kandidātus.
Lasiet arī:Rinkēvičam ir lielas izredzes kļūt par Valsts prezidentu, tic Rajevskis