Vācija apņemas nostiprināt savu armiju kā “Eiropas aizsardzības mugurkaulu”

Vācijas aizsardzības ministrs ceturtdien, 9.oktobrī, paziņoja par plāniem stiprināt valsts armiju, lai tā kļūtu par Eiropas kolektīvās aizsardzības stūrakmeni, Berlīnei, pirmo reizi vairāk nekā desmit gadu laikā, publicējot jaunas aizsardzības politikas vadlīnijas, ziņo Reuters

Dokumentā 19 lappusēs detalizēti izklāstīts, ko Bundesvēra darbībai nozīmē Zeitenwende –politikas maiņa, par kuru Vācijas kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz) paziņoja pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Lai novērstu militāro spēku novājināšanos kopš Aukstā kara, Vācija pagājušajā gadā izveidoja 100 miljardu eiro lielu īpašu fondu moderniem ieročiem. Valsts arī apņēmās līdz 2024.gadam sasniegt NATO noteikto mērķi – 2% no IKP aizsardzības izdevumiem.

Zeitenwende politikā, jaunās aizsardzības politikas vadlīnijas, ar kurām iepazīstināja aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (Boris Pistorius),

pozicionē Vāciju kā “nobriedušu drošības politikas dalībnieku”.

Šīs vadlīnijas ir pirmās izmaiņas kopš 2011.gada, kad tika apturēta iesaukšana armijā, vēsta Reuters.

Reaģējot uz Krievijas 2022.gada iebrukumu Ukrainā, Vācijas aizsardzības ministrs 19 lappušu dokumentu raksturoja kā Berlīnes pielāgošanos jaunajai realitātei, uzsverot paaugstināto draudu līmeni un kara atgriešanos Eiropā.

Kā ziņo aģentūra Reuters, Pistoriuss apgalvoja, ka “Vācijai, kā visapdzīvotākajai un ekonomiski spēcīgākajai valstij Eiropas centrā, ir jākalpo kā Eiropas kolektīvās aizsardzības mugurkaulam”. Viņš uzsvēra, ka Vācijas bruņotajiem spēkiem ir jāpārkoncentrējas uz savu galveno uzdevumu – Vācijas un tās sabiedroto aizsardzību –

un “jābūt gataviem karam”.

Atzīstot, ka militārās struktūras un spējas ir ilgstoši atstātas novārtā, aizsardzības ministrs Pistoriuss sacīja, ka pārmaiņas prasīs laiku.

Neraugoties uz to, viņš norādīja uz Vācijas apņemšanos pastāvīgi izvietot Lietuvā kaujas brigādi kā galveno Zeitenwende projekta aspektu, kas apliecināšot Vācijas gatavību uzņemties jauno lomu.

Kā ziņo Reuters, Pistoriuss laikraksta Tagesspiegel rakstā, uzsvēra, ka, tāpat kā Aukstā kara laikā Vācija ieguva no sabiedroto karaspēka, tās partneri tagad sagaida, ka Vācija pildīs savus pienākumus un uzņemsies vadošo lomu drošības jautājumos.

Lasiet vairāk: Krievu māksliniecei, kura lielveikalā sarīkoja pretkara protestu, draud astoņi gadi cietumā

Seko mums arī FacebookDraugiem un X!

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas