Vācijā tas tiek dēvēts par moderno brīnumu – ik gadu no draudzēm aiziet simtiem tūkstoši dievlūdzēju, tajā pašā laikā baznīcu kasēs turpina ieplūst līdzekļi, raksta “Politico.”
2025.gadā no Vācijas katoļu un protestantu draudzēm oficiāli aizgājuši apmēram 660 000 tūkstoši locekļu. LĪdz ar to šie cilvēki vairs nemaksā nodevu, kas reģistrētiem draudžu locekļiem tiek automātiski atvilkta kā daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Par spīti cilvēku aiziešanai, katoļu un protestantu baznīcas kopā ieņēma ap 12,5 miljardiem eiro, kas ir pat mazliet vairāk neka 2024.gadā. Šķietajam brīnumam gan ir pavisam piezemēts iemesls: algu pieaugums un Vācijas progresīvās nodokļu sistēmas kombinācia nozīmē, ka mazāk draudžu locekļu skaits maksā lielāku summu.
Vācijas Evanģēliskās baznīcas, kas pārstāv valsts protestantu draudzes, pārstāvis sacīja, ka pirmajā acu uzmetienā notiekošais var šķist paradoksāls, bet iemesls ir tas, ka baznīcas nodoklis tiek aprēķināts balstoties uz katra personas ienākumu nodokli.
Katoļu, protestantu un dažu ebreju draudžu locekļi, neatkarīgi no tā vai apmeklē baznīcu, maksā papildus baznīcas nodokli 8 – 9% apmērā no ienākumu nodokļa apmēra. 2021.gadā baznīcas nodokli Vācijā maksāja ap 29 miljoniem cilvēku, kas ir gandrīz puse no Eiropas lielākās ekonomikas kopējā nodokļu maksātāju skaita.
Vācijas Finanšu ministrija 2025.gada algas nodokļu tabulas liecina, ka nodarbinātais bez bērniem, kas gadā nopelna ap 50 000 eiro, ik gadu papildus iedzīvotāju ienākuma nodoklim samaksā arī 600 eiro lielu baznīcas nodokli.
Ja personas ienākumi sasniedz 70 000 eiro, baznīcas nodoklis var pārsniegt 1000 eiro gadā.
Cilvēki tiek reģistrēti vietējās kopienas draudzē pēc dzimšanas, vai piesakoties pašvaldībā. Lai pārtrauktu maksāt baznīcas nodokli, ir formāli jāpamet draudze procesā, ko dēvē par “Kirchenaustritt” (aiziešana no baznīcas). Procedūra dažādās federālajās zemēs atšķiras, bet parasti ir personīgi jāierodas draudzes birojā vai vietējā tiesā, un jāiesniedz aiziešanas deklarācija. Lielākajā daļā federālo zemju ir arī jāsamaksā nodeva.
Tie, kas pametuši draudzes, joprojām drīkst apmeklēt dievkalpojumus un izmantot dažus baznīcu pakalpojumus, bet nevar laulāties baznīcā, kļūt par krustvecākiem vai tikt apglabāti baznīcas ceremonijā. 2025.gadā katoļu draudzes pameta ap 310 000 cilvēkiem, savukārt protestantu draudzes pametuši 350 000 locekļu.
Iemesli ir dažādi, no sajūtas, ka vairs nav saiknes ar baznīcu, līdz vēlmei vienkārši ietaupīt naudu. Vācijas Bīskapu konferences komunikācijas direktors Matiass Kops (Matthias Kopp) sacīja, ka cilvēki pamet baznīcu, jo tā vairs neieņem nekādu lomu viņu dzīvēs. Papildus tam iespaidu atstāj arī pēdējos gadus izskanējušie skandāli, kas mazinājuši uzticību baznīcām, un esot arī cilvēki, kas atstāj baznīcu nodokļa dēķ, bet tas noteikti neesot primārais iemesls. Kops piebilda, ka tie ir atsvešināšanās procesi, uz kuriem baznīcai būtu jāreaģē.
33 gadus vecās Berlīnes grāmatvedes Janas Keilas (Jana Keil) lēmums esot bijis gan finansiāls, gan morāls.
Viņa sacīja, ka neesot vēlējusies arī turpmāk ar nodokli atbalstīt sistēmu, kas saistīta ar dzimumnoziegumiem pret bērniem.
Ieņēmumu pieaugums par spīti aizejošajiem baznīcēniem skaidrojams ar to, ka baznīcās paliek pelnošākie draudžu locekļi. Minsteres Universitātes empīriskās ekonomikas profesors Zarehs Asatrijans (Zareh Asatryan) sacīja, ka baznīcas nodokļa maksātāji ir tie, kuru ienākumi ir lielāki. Līdz ar to arī nodoklis, kas nonāk baznīcu kasēs, ir lielāks.
Tomēr paliek jautājums par to, cik ilgu laiku ienākumi vēl turpinās augt. Asatrijans sacīja, ka, lai gan peļņa aug, process ir ļoti gauss, un pieaugums nav ievērojams. Vācijas Evanģēliskās baznīcas paŗstāvis sacīja, ka ilgtermiņa prognozes liecina par ievērojamu baznīcas nodokļa ienākumu samazināšanos turpmākajās desmitgadēs. Protestantu baznīcas ar ilgtermiņa plānošanu jau gatavojas ienākumu samazinājumam, bet bez nodokļu sistēmas baznīcas reliģiskais, sabiedriskais un labdarības darbs nebūtu iespējams pašreizējā līmenī.
Lasiet arī: Potera fani panāk elektrolīnijas pārvirzīšanu no mājas elfa Dobija kapa vietas