Dota zaļā gaisma, lai arī ar stingriem nosacījumiem, ar Krievijas valsts uzņēmumu “Rosatom” saistīta kodolenerģijas projekta īstenošanai Vācijas ziemeļrietumos, raksta “Politico.”
Lejassaksijas federālās zemes Vides ministrija 22.jūlijā devusi Francijas uzņēmumam “Framatome” atļauju Lingenā ražot Krievijas dizaina kodoldegvielas stieņus un rezerves daļas. Francijas – Krievijas projekts, ko vadīs “Framatome” (Francijas valstij piederošā EDF meitasuzņēmums), izmantos būtiskas detaļas no Krievijas, ko piegādās TVEL (Kremļa kontrolētā kodolenerģijas milža “Rosatom” meitasuzņēmums). TVEL nedarbosies pašā rūpnīcā. Plāns iepriekš raisījis bažas gan vietējā, gan federālājā valdībā saistībā ar spiegošanas un drošības riskiem.
Paziņojumā par projekta apstiprināšanu iekļauti visaptveroši nosacījumi. Piemēram, “Rosatom” un TVEL darbiniekiem ir aizliegts atrasties rūpnīcas teritorijā. Lejassaksijas federālās zemes Vides ministrijas pārstāvis sacīja, ka atļauja ieiet rūpnīcā tiks dota tikai izņēmuma gadījumā, un personu pavadīs kodolregulatora pāsrtāvis.
Tāpat noteikts, ka TVEL un “Framatome” meitasuzņēmuma ANF piegādātajām iekārtām būs jāveic plašas drošības pārbaudes. “Framatome” darbinieki būs pakļauti stingriem nosacījumiem saistībā ar saziņu ar “Rosatom” un TVEL darbiniekiem, un
tiks pievērsta īpaša uzmanība aizsardzībai pret spiegošanu, sabotāžu un savervēšanas mēģinājumiem.
Atļauja īstenot projektu dota brīdī, kad Eiropas Savienības atbrīvošana no nepieciešamības pēc fosilajiem energoresursiem ir uzmanības centrā.
Saskaņā ar Lejassaksijas federālās zemes amatpersonu sacīto, galvenais iemesls, kādēļ dota atļauja, ir atjaunināts drošības iestāžu novērtējums par Krievijas iesaisti, un ierosinātās drošības prasības. Jaunākais novērtējums bija iekļauts federālās valdības februārī publiskotajā ziņojumā, un tas bija sagatavots Vācijas Vides ministrijas pārraudzībā. Tikmēr federālo zemju valdību novērtējumi bijuši daudz kritiskāki.
Lai gan gala lēmumu par Lingenas projektu pieņēma Lejassaksijas Vides ministrija, tās vadītājs Kristians Meiers (Christian Meyer) uzskata, ka federālās valdības dotais apstiprinājums un pārskatītais drošības novērtējums esot “fundamentāli nepareizi.” Tomēr viņam nācies tos akceptēt, kā tas pieņemts tiesiskā valstī.
Meiera birojs informēja, ka federālajai ministrijai vaicāts, vai projekta pieteikums, pat tad, ja piemēroti stingri nosacījumi, var tikt noraidīts, pamatojoties uz iekšējo un ārējo drošību. Berlīnes atbilde esot bijusi nepārprotama, proti, balstoties uz pašreizējo risku novērtējumu un piemērotajām drošības prasībām,
neesot iespējama situācija, kad juridiski droši varētu liegt atļauju.
Centriski labējās Kristīgo demokrātu savienības ārlietu politikas eksperts Roderihs Kīzeveters (Roderich Kiesewetter) aicinājis atsaukt atļauju, norādot, ka pašreizējais lēmums rada drošības riskus. Viņš piebilda, ka Lingenas projekta atļaušana jāuzskata vai nu par sekmīgu Krievijas ietekmes operāciju, vai arī par neaptveramas bezatbildības demonstrāciju.
Vācijas Vides ministrija noliedz savu atbildību par lēmumu, jo par izmeklēšanu un faktu novērtēšanu esot atbildīga Lejassaksijas Vides ministrija. Lai gan reģionālās ministrijas ir pakļautas valstij, tās lēmumus pieņemot neatkarīgi.
Lasiet arī: Lietuva demontē atomreaktoru Ignalinā; apsver tūrisma objekta veidošanu