Vācijas uzņēmuma “Rheinmetall” izpilddirektors Armīns Pappergers (Armin Papperger) jaunās ieroču ražotnes pamatu likšanas ceremonijas laikā Lejassaksijā norādīja, ka Eiropai būs nepieciešami desmit gadi, lai pilnībā sagatavotos aizsardzībai, uzsverot, ka munīcijas krājumi šobrīd ir izsmelti. Šīs piezīmes izskanēja dienu pēc tam, kad iespējamā ASV prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa (Donald Trump) komentāri izraisīja jaunu satraukumu Eiropā, pirmdien, 12.februārī, vēsta raidorganizācijai BBC.
Ceremonijā piedalījās arī kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz), aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (Boris Pistorius) un Dānijas premjerministre Mete Frederiksena (Mette Frederiksen).
“Rheinmetall” plānojot ieguldīt vairāk nekā 300 miljonus ASV dolāru jaunajā rūpnīcā, kurā paredzēts ražot 200 000 artilērijas lādiņu gadā.
Pappergers sacīja, lai sagatavotos cīņai pret “agresoru, kas vēlas izaicināt NATO”, būs vajadzīgs daudz laika. Viņš uzsvēris, ka liela daļa Eiropas munīcijas tiek nosūtīta uz Ukrainu, kas izsmeļot Eiropas krājumus, taču norādījis, ka “kamēr vien mums ir karš, mums ir jāpalīdz Ukrainai”, un prognozējis, ka
munīcijas krājumu papildināšanai būs vajadzīgi vismaz pieci gadi, bet ideālā gadījumā – 10 gadi.
Kanclers Šolcs atturējās izteikt komentārus par Trampa izteikumiem, taču pauda pārliecību par NATO nozīmi ASV, Kanādā un Eiropas valstīs. Viņš uzsvēris Krievijas prezidenta Vladimira Putina “imperiālās ambīcijas”, norādot, ka veiksmīga iespējamo agresoru atturēšana ir nepieciešama miera nodrošināšanai.
Dānijas premjerministre Frederiksena uzsvērusi, ka Eiropai ir jābūt gatavai patstāvīgi rīkoties, ja ASV pārtrauktu atbalstu. Viņa uzsvērusi, ka steidzami jāpalielina un jāpaātrina Eiropas gatavība, kā pierādījumu minot Krievijas pieaugošo agresiju.
Gandrīz divus gadus pēc tam, kad kanclers Šolcs pēc Putina iebrukuma Ukrainā paziņoja par pavērsienu (“Zeitenwende”) Vācijas ārlietu un aizsardzības politikā, sabiedrotie sagaidīja, ka Vācija kā Eiropas lielākā ekonomika uzņemsies pārliecinošāku lomu drošības jomā un atkāpsies no tradicionālās piesardzības.
Tāpat ir ticis atzīts, ka “pārmaiņas caur tirdzniecību” politika ar Krieviju ir cietusi neveiksmi.
2023.gadā ne Vācija, ne lielākā daļa NATO dalībvalstu tā arī nesasniedza 2% izdevumu mērķi. Tomēr paredzams, ka
2024.gadā Vācija sasniegs 2% mērķi, galvenokārt izmantojot vienreizēju fondu.
Dr. Klaudija Majore (Claudia Major) no Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta norādījusi, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir palielinājušās Eiropas investīcijas. Tomēr viņa uzsvērusi, ka konvencionālā konfliktā Eiropa pašlaik nespēj sevi aizsargāt bez ASV atbalsta. Neraugoties uz progresu kopš “Zeitenwende”, viņa apgalvo, ka ir jādara vairāk, lai risinātu visu globālo drošības problēmu spektru.
Lasiet arī: Trampa komentāri par NATO izpelnās nosodījumu, Baltais nams tos dēvē par “nesaprātīgiem”
