Jaunie Valsts civildienesta likuma grozījumi paplašina nepietiekami caurskatāmo praksi civildienestā, rakstā “No viena konkursa līdz civildienesta reformai: kas patiesībā kaiš Latvijas civildienestam? uzsver sabiedriskās politikas centra “Providus” speciālisti.

Raksta autori ir “Providus” direktore Sanda Liepiņa, kā arī “Providus” speciālisti Ivo Rollis un Līga Stafecka. Rakstā skaidrots, kā atklāts konkurss, pārcelšana un rotācija ietekmē augstāko amatu aizpildi un ko tas atklāj par valsts pārvaldes caurskatāmību.

Rakstā izcelts, ka Latvijas civildienesta modelis formāli ir uzbūvēts pareizi. Valsts civildienesta likuma mērķis ir profesionāls, politiski neitrāls un uz kompetenci balstīts civildienests, kas nodrošina tiesisku, stabilu, efektīvu un caurskatāmu pārvaldi. Likuma 11. pants paredz, ka pretendentu vai ierēdni iestādes vadītāja amatā ieceļ uz pieciem gadiem, un atzīst divus ceļus uz šo amatu – atklātu konkursu vai rotācijas kārtību bez jauna konkursa, ja ierēdnim jau ir atbilstoša kvalifikācija.

Tomēr “Providus” speciālistu ieskatā tieši šis “divējādais ceļš” ir centrālais labas idejas deformācijas punkts. Balstoties uz Ministru kabineta un Ministru prezidenta rīkojumu analīzi kopš 2014. gada, “Providus” identificēja 91 rīkojumu par augstākā līmeņa civildienesta un citu vadošo amatpersonu iecelšanu vai pārcelšanu. No tiem aptuveni puse gadījumu ir saistīti ar pārcelšanu, rotāciju vai citu iekšējas mobilitātes instrumentu izmantošanu – nevis ar atklāta, salīdzināma konkursa rezultātu.

Kā uzsvērts rakstā, šie dati ir svarīgi nevis tāpēc, lai pierādītu, ka katra pārcelšana bijusi nepamatota, bet tāpēc, ka tie parāda sistēmas mērogu. Ja pārcelšana tiek izmantota regulāri, tai vairs nevar pieiet kā tehniskam izņēmumam, bet ir vajadzīgi tikpat skaidri kritēriji un tikpat saprotams sabiedriskais pamatojums kā atklātam konkursam, uzsver “Providus” speciālisti. “Pretējā gadījumā veidojas risks, ka formāli likumīgs instruments faktiski darbojas kā paralēls augstāko amatpersonu iecelšanas ceļš,” uzskata raksta autori.

“Providus” analītisks apkopojums par 14 ministrijām rāda, ka virkne pašreizējo valsts sekretāru amatā ir nonākuši tieši rotācijas vai pārcelšanas ceļā – piemēram Ārlietu, Iekšlietu, Finanšu, Labklājības un Tieslietu ministrijās.

Šobrīd virzītie grozījumi Valsts civildienesta likumā pēc būtības pieļautu to pašu pieeju arī Valsts kancelejas vadības un citu iestāžu vadītāju izvēlē arī gadījumos, kad iestādes vadītājs atbrīvots no ierēdņa amata, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos – tātad vai nu atklāts konkurss vai kāda esoša ierēdņa pārcelšana ar Ministru kabineta lēmumu, skaidro organizācijā.

Kā norāda “Providus” speciālisti, šādas prakses dēļ var veidoties vēl noslēgtākas augstākās ierēdniecības risks.

Ceļš uz augstāko civildienestu tad tiek definēts ne tikai ar atklātu sacensību starp plašu kvalificētu kandidātu loku, bet arī ar iekšēju karjeras izaugsmi, politiski-administratīvām vienošanām un neliela profesionāla loka pārvietošanu starp ietekmīgām pozīcijām. Tas nenozīmē, ka pārceltās personas ir nekompetentas, taču sistēmiski tas mazina ārējo konkurenci, vājina atlases caurskatāmību un palielina politizācijas risku, teikts rakstā.

Rakstā izcelts, ka pēc būtības Latvijā jau labu laiku pastāv faktiski slēgta politizēta kadru sistēma paralēli Valsts civildienesta likumā noteiktajai Latvijas un Satversmei lojālai, profesionālai, politiski neitrālai valsts civildienesta sistēmai. Likumā noteiktais civildienesta uzdevums ir nodrošināt tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību.

Pēc “Providus” vēstītā, pētījumi par Latvijas centrālo valsts pārvaldi rāda, ka rotācija starp iestādēm pašlaik nav nostiprinājusies kā sistemātisks cilvēkresursu attīstības instruments. Tā biežāk notiek reorganizāciju, personāla trūkuma, krīžu vai individuālu karjeras lēmumu dēļ, nevis kā plānota zināšanu un vadības pieredzes pārnese starp politikas jomām. Tas nozīmē, ka ekspertīze bieži uzkrājas vienas institūcijas ietvaros, bet nepietiekami cirkulē sistēmas līmenī, teikts rakstā.

Turklāt, kā min raksta autori, pašā civildienestā pārcelšanas mehānismam nav pietiekamas uzticēšanās. Rotācija praksē nereti tiek uztverta nevis kā karjeras attīstības iespēja, bet kā risks, sods vai politiski – administratīva pārbīde. “Šādā situācijā pārcelšana nevar vienlaikus būt gan uzticams profesionālās mobilitātes instruments, gan maz caurskatāms īsceļš augstāko amatu aizpildīšanai,” uzsver “Providus” speciālisti, kuri uzskata, ka tieši tāpēc Latvijai nevajag atteikties no rotācijas, bet vajag to pārveidot par skaidru, caurskatāmu un profesionāli pamatotu sistēmu vienoti vadītā civildienestā.

Rakstā pausts, ka slēgts un maz caurskatāms augstākās ierēdniecības rotācijas un pārcelšanas modelis rada institucionālas noslēgtības risku. Tas koncentrē ietekmi šaurākā profesionāli – politiskā lokā un ierobežo iespējas jauniem, vai ārējiem kandidātiem pilnvērtīgi konkurēt uz augstākiem amatiem. Šādā sistēmā sabiedrības uzticēšanās loģiski būs zema, jo cilvēkiem nav skaidrs, vai svarīgākie amati tiek aizpildīti pēc profesionāliem kritērijiem, politiskas uzticamības vai slēgtas sistēmas iekšējās loģikas, uzskata “Providus” eksperti.

“Providus” novērojis, ka līdzšinējā pieredze Latvijā rāda, ka formāli pareizi uzbūvēts civildienesta likums pats par sevi negarantē ne profesionālu autonomiju, ne sabiedrības uzticēšanos. Faktiskā situācija jau šobrīd rāda, ka sava veida “patronāžas” sistēma pastāv paralēli formālajai civildienesta sistēmai, teikts rakstā.

Tajā arī izcelts – ja civildienesta statuss tiek piešķirts pārāk plaši un bez skaidras atšķirības no parastām darba attiecībām, tas faktiski kļūst par papildu aizsargkārtu slēgtai, politizētai sistēmai, nevis par meritokrātijas balstu.

“Providus” speciālisti pauž, ka, pirms runāt par plašāku pāreju uz darba tiesisko attiecību modeli, būtu jāizdara pamata darbs, proti, jādefinē, kuri amati veido civildienesta kodolu, kādas funkcijas tajos prasa īpašu politiskās neitralitātes aizsardzību un kuri amati savukārt var tikt vadīti caur skaidriem mērķiem, termiņiem un snieguma rādītājiem.

“Tāpēc būtu vērts sākt diskusiju par daļēju civildienesta modeļa pārskatīšanu, nevis automātisku atteikšanos no tā,” uzsver raksta autori.

“Providus” rosina, ka viens iespējamais virziens būtu sašaurināt īpaši aizsargāto civildienesta kodolu līdz tām funkcijām, kur politiskās ietekmes mazināšana ir kritiski svarīga, vienlaikus citos amatos stiprinot snieguma vadību, termiņa atbildību un caurskatāmu atlasi.

Pēc “Providus” speciālistu domām, potenciālais ieguvums tam būtu lielāka skaidrība par to, kuri amati tiešām ir “valsts mugurkauls” un kuri ir profesionāli vadāmi ar elastīgāku darba līgumu režīmu un plašāku iespēju profesionāliem darbiniekiem no dažādām jomām uz laiku uzņemties konkrētu pienākumu veikšanu valsts pārvaldē. Tas ļautu stiprināt civildienesta kodolu, vienlaikus ieviešot reālu snieguma atbildību tur, kur šobrīd dominē formālas procedūras un nodrošinātu ātrāku inovāciju un pārmaiņu ieviešanu arī valsts pārvaldē.

Tajā pašā laikā šāds modelis palielina risku politizācijai, ja netiek izveidoti skaidri drošības mehānismi – neatkarīga atlases un disciplinārlietu institūcija, obligāta ietekmes analīze personāla reformām un pilnīga caurskatāmība par augstāko amatpersonu iecelšanu, līgumiem un snieguma vērtējumiem, teikts rakstā.

“Providus” speciālisti spriež, ka šobrīd atklāts konkurss nav vienīgais un bieži vien – ne galvenais – augstākās ierēdniecības iecelšanas instruments. “Providus” rīkojumu analīze rāda, ka pārcelšana un rotācija plaši tiek izmantota arī gadījumos, kad likums ļautu rīkot konkursu, un sabiedrībai nav vienkārša veida, kā pārbaudīt, vai konkurss kādreiz ir noticis un kādi bijuši rezultāti.

Arī tad, kad konkurss formāli tiek izsludināts, tas ne vienmēr nozīmē neatkarīgu un sabiedrībai uzticamu procesu, norādīts rakstā.

Tāpat lielais skaits detalizētu formālu prasību samazina pretendentu loku konkursos, pauž “Providus”.

“Providus” uzskata, ka jaunie Valsts civildienesta likuma grozījumi nerada pilnīgi jaunu problēmu, bet paplašina jau esošu un nepietiekami caurskatāmu praksi. Tieši tāpēc tos nevar vērtēt tikai tehniski – kā risinājumu vadības nepārtrauktībai. Tie jāvērtē kontekstā, kur pārcelšana augstākā līmeņa amatos jau šobrīd tiek izmantota plaši, bet sabiedrībai nav vienkārša veida pārliecināties, kāpēc konkrētā gadījumā izvēlēta pārcelšana, nevis atklāts konkurss, teikts rakstā.

“Providus” arī uzskata, ka īstā risināmā problēma ir cita – galvenais uzdevums ir uzsākt pilnvērtīgu civildienesta sistēmas izvērtējumu, kas ietvertu civildienesta profesionālās autonomijas un politiskās atbildības robežu skaidru definēšanu.

Raksta autori pauž, ka izvērtējumam būtu jāatbild vismaz uz pieciem jautājumiem. Pirmkārt, kuri augstākā līmeņa amati obligāti aizpildāmi atklāta konkursa ceļā. Otrkārt, kādos izņēmuma gadījumos pieļaujama pārcelšana. Treškārt, kā publiski pamatojama pārcelšana augstākā līmeņa amatā. Ceturtkārt, kā tiek nodrošināta neatkarīga kandidāta kompetences izvērtēšana. Piektkārt, kā sabiedrība var regulāri redzēt datus par augstākā civildienesta iecelšanas praksi.

“Providus” speciālisti uzsver, ka no valdības un Saeimas būtu nepieciešams skaidrs signāls, ka Latvija ir gatava iziet no komforta zonas un pārstrukturēt civildienestu tā, lai tas tiešām pildītu likumos ierakstīto- nodrošinātu stabilu, tiesisku, efektīvu valsts pārvaldi neatkarīgi no politisko koalīciju maiņām.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Valsts civildienesta likumā, kas atsevišķos gadījumos paredz iespēju ierēdņus pārcelt iestāžu vadītāju amatā bez atklāta konkursa, lai nodrošinātu valsts pārvaldes darba nepārtrauktību.

Latvijas Televīzija iepriekš vēstīja, ka spēkā esošā kārtība neapmierināja premjerministru Andri Kulbergu (AS), kurš norādīja, ka ilgstoši konkursi var kavēt valdības darbu un iestāžu efektīvu vadību. Vienlaikus premjers uzsvēris, ka kopumā atbalsta atklātu konkursu organizēšanu.

Premjers izteicās, ka izmaiņas vajagot, jo esošais regulējums esot stulbs un paralizējot valsts pārvaldi. Viņš atzina, ka izmaiņas tiek virzītas saistībā ar Valsts kancelejas vadītāja vakanci, kur neesot laika gaidīt konkursa noslēgumu un neesot arī lielas intereses par šo amatu.