Sankcijas par ētikas kodeksa pārkāpumiem Saeimā ir ļoti maigas, tādu vērtējumu otrdien Saeimā notiekošajā konferencē “Ētika mūsdienu parlamentārismā” pauda Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Vija Sīle.
Saeimas kārtības rullis paredz, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, konstatējusi Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumu, deputātam var izteikt mutvārdu brīdinājumu, kas tiek atzīmēts komisijas protokolā. Tāpat komisija var izteikt rakstveida brīdinājumu, kā arī izteikt rakstveida brīdinājumu, par to paziņot Saeimas sēdē un publicēt komisijas lēmumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Komisija var ierosināt Saeimai liegt deputātam runāt Saeimas sēdē, kā arī ierosināt Saeimai izslēgt deputātu uz vienu līdz sešām Saeimas sēdēm. Sīle iezīmēja, ka deputāta izslēgšana no Saeimas sēdes ir vissmagākā sankcija, jo tā ir arī finansiāla sankcija.
Profesore arī iezīmēja vairākus problēmjautājumus, kas aktualizējami ētikas kodeksā vai kā citādi.
Kā pirmo viņa minēja attieksmi pret lobētājiem – kādai ir jābūt attieksmei pret lobētājiem, kā pret tiem izturēties. Viņa norādīja, ka ētiskā nozīmē attieksme pret lobētājiem ir jautājums par to, cik neatkarīgs cilvēks var būt savos lēmumos.
Kā vēl vienu problēmjautājumu viņa minēja interešu konflikta novēršanas jautājumu, kā arī attieksmi pret populismu. Sīle skaidroja, ka populisms ir “sērga, kas klīst pa Eiropu” un ir pārgājusi arī Eiropas robežas. Profesore norādīja, ka ētiskā izpratnē populisms nav un nekad nebūs pozitīva parādība, jo tas nav mēģinājums aplūkot jautājumu tā sarežģītībā un būtībā, bet sniegt vienkāršotus risinājumus, kas neatspoguļo realitāti, bet ir populāri.
Tāpat kā problēmjautājumu Sīle minēja Stambulas konvenciju. Viņa norādīja, ka konsekvence lēmumu pieņemšanā ir viena no prasībām, nevis prasmēm – tā ir morālā obligātuma prasība. “Tas kā parlaments izturas pret šo “karsto kartupeli” – Stambulas konvenciju – ir zināms rādītājs arī tam, cik lielā mērā parlamentārieši dzird un sadzird sabiedrību un sabiedrības viedokli realizē savos lēmumos,” teica profesore.
Vēl viens problēmjautājums saistās ar reputāciju, atzina Sīle. Viņa norādīja, ka par morālo reputāciju ir jārūpējas, tas ir higiēnas jautājums. Līdztekus kā problēmjautājumu Sīle minēja sankciju jautājumu, kā arī konsultēšanu par ētikas jautājumiem. Viņa norādīja, ka konsultēšanas prakse ir apsvēršanas vērta.
Sīle arī atzīmēja, ka visu Baltijas valstu parlamentu ētikas kodeksi ietver prasību pēc pieklājības. Viņa norādīja, ka, ja šāda prakse ir jāliek ētikas kodeksā, tad tas acīmredzot ir problemātiski.
Jau ziņots, ka Saeimā otrdien notiek konference “Ētika mūsdienu parlamentārismā”, kurā likumdevēji, akadēmiskās vides un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kā arī ārvalstu eksperti spriež par deputātu ētikas izaicinājumiem mūsdienu demokrātijā, īpašu uzmanību pievēršot Baltijas valstu pieredzei.