Par šādām Latvijas ekonomistu aizdomām vēsta TV3 raidījums Nekā personīga. Tāpat to, ka arī Konkurences padome pārbauda pārtikas uzcenojuma veidošanos.
Pandēmijas laikā valstsvīru uzdevums bija nepieļaut masu bankrotus un bezdarbu, stimulējot ekonomiku ar atbalsta programmām. Tagad Eiropas Centrālā banka cenšas ekonomiku bremzēt, lai apturētu neveselīgi augsto inflāciju. Latvijai tas nozīmē balansēt uz naža asmens starp ekonomikas stagnāciju un inflācijas spirāli, brīdina TV3 žurnālisti.
Visā eirozonā inflācija pamazām sarūk, un mūsu valstī tā tagad ir visaugstākā. Pagājušā gada laikā inflācija Latvijā sasniedza 22%, bet tagad pamazām samazinās. Martā tā bija 17,2%. Ja iepriekš Latvijas Banka prognozēja, ka līdz gada beigām inflācija saruks līdz 10% rādītājam, tad tagad jau pieļauj pat 3%.
Visa pagājušā gada garumā tieši Baltijas valstīs cenu kāpums bija visstraujākais eirozonā.
Skaidro Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks:
“Mēs bijām ļoti cieši saistīti ar Krieviju un Krievijas energoresursiem, tas arī mums deva lielāku triecienu. Nākošā lieta – mēs esam pasaulē redzējuši, ka ļoti strauji augušas pārtikas un enerģijas cenas, un diemžēl mums kā relatīvi nabadzīgākai valstij eirozonas ietvaros šis cenu grozs ir lielāks. Līdz ar to tas trāpa pa lielāku naudas maciņa daļu.”
Ekonomisti skaidro, ka mājokļa uzturēšana un pārtika pie mums aizņem lielāku īpatsvaru inflācijas mērīšanas formulā.
Taču tirgus likumi nespēj izskaidrot visu cenu kāpumu – aizdomīgā daļa inflācijā arvien pieaug.
Turpina Kazāks:
“Izskatās, ka atsevišķās jomās konkurence nav pietiekoši asa, kas ļauj cenas pacelt tikai tāpēc, ka citi ceļ. Diemžēl, ko mēs redzam arī mūsu modeļos, pēdējo ceturkšņu laikā tā inflācijas neizskaidrotā daļa pakāpeniski kļūst lielāka. Tas tāds zināms negausības efekts, ka paceļ cenas tikai tāpēc, ka citi ceļ, līdz ar to situāciju padarot vēl sliktāku.”
Viņa teiktajam piekrīt Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka:
“Pie mums cenu pieaugumu varētu veicināt konkurences trūkums. Jo šaura tirgus apstākļos, kas nosaka spiedienu uz cenu kāpumu no piedāvājuma puses, tur tiešām ir jāpaskatās vai nevar kaut kā izpētīt, vai nav tomēr jāuzlabo konkurence. Te varbūt ir vērts padomāt, ko varētu darīt Konkurences padomē un tās jau ir valsts struktūras.”
Nekā personīga vēsta, ka, saistībā ar cenu kāpumu, pārbaudi sākusi Konkurences padome. Tā vēlas noskaidrot, kurā posmā pārtikas produktiem klāt nāk lielais uzcenojums. Piemēram, šoziem zemnieki protestēja pret absurdo situāciju, ka
par pienu viņi nesaņem pat pašizmaksu, bet veikalu plauktos piena produktiem ir milzu uzcenojums.
Par to vairāk raidījuma sižetā stāsta Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane:
“Šobrīd Konkurences padomē norit vairākas tirgus uzraudzības – attiecībā uz godīgas mazumtirdzniecības prakses ievērošanu. Pirmais, ko mēs skatāmies, ir attiecības, sadarbība starp piegādātāju un mazumtirgotāju, izvērtējot, vai nepastāv kādi negodīgas tirdzniecības ierobežojumi, vai arī citi konkurences nelabvēlīgie apstākļi.
Otrs bloks, ko mēs vērtējam, ir cenu korelācija produkcijas realizēšanā no ražotāja līdz tirdzniecības vietai. Cilvēku valodā – mēs vērtēsim, kurā no posmiem ir veidojies sadārdzinājums.”
Uzraugi seko līdzi arī konkrētu produktu cenu mainībai. Secinājumi varētu būt zināmi šī gada beigās. Aizdomas par situācijas izmantošanu krīt gan uz ražotājiem, gan tirgotājiem.
Divas no pārtikas veikalu ķēdēm – RIMI un Maxima – pēdējo 15 gadu laikā savu tirgus daļu kāpinājušas no 46% līdz 60%.
Konkurences padome uzskata, ka par oligopolu to gluži saukt nevar, jo eksistē arī vairākas mazākas ķēdes. Tā šobrīd pēta, cik lielā mērā Lidl starptautiskā tīkla ienākšana tirgū uzlabo situāciju. Pagaidām gan šai ķēdei nav tik daudz veikalu, lai pamatīgi ietekmētu abus lielākos spēlētājus.
Situāciju komentē Kazāks:
“Uzņēmumu peļņas maržas, uzņēmumu pelnītspēja joprojām saglabājas ļoti laba un spēcīga, atsevišķās jomās pat kāpjoša. Un te ir tas negausības elements – jo brīdī, kad ekonomika ir vāja un inflācija tik augsta, normāli būtu, ka tās peļņas maržas tiek saspiestas, tas to ekonomiku daļēji piebremzētu, tas savukārt nozīmē, ka inflācija bremzēsies ātrāk.”
No lielajiem tirgotājiem pārskatu par pagājušo gadu pagaidām iesniegusi tikai Maxima. Tas rāda, ka 2022.gadā veikalu tīkla peļņa saglabājusies iepriekšējo gadu līmenī. Neviena no trim lielākajām ķēdēm intervijai nepiekrita*, piezīmē Nekā personīga.
Raidījums uzsver: visu vainu uzvelt pārtikas ražotājiem vai tirgotājiem nevar. Fiskālās disciplīnas padome pieļauj, ka ekonomikas likumi nepiepildās arī “aplokšņu algu” dēļ. Pērn algas vidēji auga par 8%, bet inflācija pārsniedza 17%. Šādos apstākļos cilvēki parasti pērk mazāk un tādējādi spiež cenas samazināt, taču mazumtirdzniecībā nekāda krituma nebija. Daļēji to izskaidrotu pandēmijas laikā iekrātās naudas tērēšana, bet, visticamāk, ne visu.
Arī valdībai teorētiski ir iespējas nedaudz bremzēt inflāciju, taču politiķi to darīt neuzdrīkstas. Kāpēc, sižetā skaidro Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV):
“Protams, ka rīki ir, bet mēs šos rīkus nevaram pielietot.
Pamatrīks inflācijas mazināšanai ir budžeta krasa samazināšana, konsolidācija.
Mēs turpināsim monitorēt situāciju un, protams, ja rudenī atkal notiks energoresursu kāpums, mēs gatavosim programmas, lai turpinātu palīdzēt iedzīvotājiem. Protams, tas ietekmē inflācijas tempa mazināšanu, bet mēs nevaram pārlikt visu šo negāciju uz iedzīvotājiem, līdz ar to mums ar budžeta palīdzību būs jāpalīdz.”
Nekā personīga atzīst, ka tagad lielākās bailes ir par to, ka iedarbosies inflācijas spirāle – kā tas notika 2006. un 2007. gadā.
Kazāks:
“Pati sevi sāk [inflācija] uzturēt, te ir tā problēma. Iedzīvotāji, uzņēmumi gaida, ka arī nākamgad inflācija būs lielāka, līdz ar to ceno augstākas cenas arī pašreizējos piedāvājumos. Tas savukārt uzdzen uz augšu algas, un šeit viens no elementiem būtu inflācijas spirāle. Labā ziņa ir tāda, ka pašreizējā brīdī mēs to vēl neredzam.”
Reirs:
“Mums ir vēsturiskā atmiņa – 2008. un 2009. gads. Bija gaidas, ka šī krīze būs līdzīga. Es domāju, ka trakākais, kas tajā laikā notika, bija bezdarbs, jo bezdarbs rada ļoti daudz negatīvu seku, un mūsu galvenais uzdevums bija pasargāt darbiniekus no atlaišanas.”
Raidījums atgāndina: finanšu krīzi pirms 15 gadiem līdz ar citām kļūdām izraisīja kreditēšanas bums. Tagad tāda mēroga lētas naudas pieplūdums Latvijā nedraud. Bankas kopš krīzes kreditē maz, liedzot ekonomikai attīstīties. Tagad Latvijas Banka piedraudējusi ieviest banku virspeļņas nodokli, ja kredītiestādes aktīvāk neizsniegs aizdevumus.
Arī te jūtamas konkurences trūkuma sekas. Pašlaik bankas kredītus izsniedz gandrīz tikai pret valsts garantijām. Līdz ar Eiropas Centrālās bankas politiku inflāciju bremzēt ar augstākām procentu likmēm, banku ieņēmumi tikai aug.
Turpina Reirs:
“Kredītu piesaiste Eiribor ir ļoti nepareiza lieta un nāk no senas vēstures. Tad, kad bankām bija nepieciešams resurss, tās gāja pie centrālas bankas un pirka resursu, un tas resurss tik un tik maksāja. Tagad bankas peldas likviditātē, viņiem ir savi līdzekļi, kuri [pašiem] nemaksā neko – 0%, bet tiek uzlikts kredīts, balstoties no Eiribora.”
Neraugoties uz augsto inflāciju, kas ir akūtākā problēma šobrīd, ekonomistus ilgtermiņā vairāk uztrauc ekonomikas stagnācija. Iemeslu ir daudz, bet viens no tiem – salīdzinājumā ar eirozonas vidējo rādītāju Latvijā kredītos izsniegts par 20 miljardiem mazāk.
Situāciju skaidro Kazāks:
“Ekonomikā recesijas nav, bet izaugsme ir ļoti vārga. Vai recesijas riski ir zuduši? Nudien nē. Ne tikai Eirozonā tas likmju kāpums vienā brīdī ekonomiku var sabremzēt vairāk. Ja inflācija būs noturīgi augsta, šie bremzējošie faktori būs jāpastiprina.”
Sauju sāls nacionālās pašapziņas brūcē iemet Šteinbukas šajā sakarā teiktais:
“Šobrīd, ja mēs paskatāmies uz iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju,
mēs pēc šī radītāja atpaliekam no Rumānijas,
bet Igaunija un Lietuva jau ir apsteigušas Spāniju.”
Maija sākumā Eiropas Centrālās bankas padome, kurā ietilpst arī Latvijas bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks, lems par tālāko rīcību inflācijas iegrožošanā. Visticamāk, tā turpinās palielināt aizdevumu procentlikmes.
***
- Jau pēc sižeta sagatavošanas savu komentāru raidījumam atsūtīja Maxima Latvija:
“Pirms katras cenu maiņas notiek ilgstošas sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk. Jāsaka, kā lielākais cenu kāpuma iemesls no ražotāju puses ir bijis tieši elektroenerģijas cenu kāpums un ražošanas izmaksu sadārdzinājums, kā arī izaicinājumi dažādu sastāvdaļu vai loģistikas nodrošināšanā. Lielāku vai mazāku cenu kāpumu ir piedzīvojušas teju visas preču kategorijas. Vidējais cenu kāpums ir bijis ap 5–30%, atkarībā no preču kategorijas.
Būtiskākais ir minēt, ka pateicoties rūpīgai plānošanai, pārdomātām investīcijām un cenu samazināšanas iniciatīvām, cenu kāpums un inflācijas rādītāji Maxima Latvija veikalos bija zemāki kā valstī kopumā.”
Lasiet arī: Martā mazumtirdzniecības apgrozījums saruka par 9%
