Reālās dzelzceļa projekta “Rail Baltica” izmaksas būs zināmas tikai pēc projektēšanas fāzes noslēgšanās, “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijā trešdien sacīja kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Arī savas ministrēšanas laikā viņš uzskatījis, ka nosauktās naudas summas ir tikai izmaksu aplēses un pieņēmumi, jo projektēšana nav noslēgusies. “Jau sākotnēji man nebija pārliecības, ka šīs analīzes atspoguļotu reālas summas. Es sapratu, ka šis projekts maksās dārgāk,” sacīja Linkaits.
Sēdē komisija pauda neizpratni, kādēļ 2022.gadā tika atsaukts informatīvais ziņojums, kur projekta cenas Latvijā bija 3,4 miljardi eiro, bet tā vietā iesniegts ziņojums, kur projekta izmaksas norādītas 2,4 miljardu eiro apmērā.
Linkaits skaidroja, ka 2,4 miljardi eiro norādīti 2016.gada cenās plus ir jāierēķina inflācijas procents, bet 3,4 miljardi ir norādīti 2021.gada cenās. “Tās cenas ir vienādas. Nav nekādas starpības starp šīm abām summām,” uzsvēra Linkaits.
Viņš teica, ka personīgi neuzticējās jau sākotnējai projekta izmaksu un ieguvumu analīzei, kur “Rail Baltica” cenas Latvijā tika prognozētas 1,2 miljardu eiro apmērā, un apšauba arī šī gada analīzi.
“Es neuzskatu, ka šīs pēdējās cenas ir korektas. Pēc projektēšanas fāzes izmaksu un ieguvumu analīze būtu jāveic atkārtoti,” sacīja Linkaits.
Komisijas deputāti pauda neizpratni, kāpēc netika atspoguļotas īstās cenas, ja ministrs projekta materiālos norādītās summas apšaubīja. Linkaits teica, ka tika atspoguļoti dati un aprēķini, kas bija Satiksmes ministrijas ierēdņu (SM) rīcībā.
Komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) uzsvēra, ka Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” prezentācijā padomei 2021.gadā projekta izmaksas bija norādītas 5,3 miljardu eiro apmērā, bet tālāk publiski šīs izmaksas neizskanēja.
Linkaits atbildēja, ka viņa ministrēšanas laikā cenu aktualizēšana nebija pats galvenais. “Jūs šo visu saucat par sadārdzinājumu, bet es šajā laikā uzskatīju, ka tā ir normāla projektēšanas gaita. Tie bija pieņēmumi par izmaksām, jo nevarēja zināt reālās cenas,” norādīja Linkaits.
Bijušais ministrs arī uzsvēra, ka izmaksas bija dažādas, bet bija vienošanās, ka Baltijas valstīs šīs cenas nekomentē, lai pēc projektēšanas varētu nosaukt reālās izmaksas. “Tā nebija aktualitāte šajā laikā. Prioritāte bija pāriet no plānošanas uz projektēšanas fāzi. “Pēc būtības iesaistītās puses apzinājās, ka projekts maksās stipri vairāk, ko varēja redzēt arī pirmajos līgumos, tostarp Rīgas staciju izmaksas, kā arī inflācijas ietekmi. Šajā programmēšanas periodā līdz 2017.gadam bija skaidrs, ka naudas nepietiks,” uzsvēra Linkaits.
Tādējādi eksministrs sacīja, ka tajā laikā uzdevums bija izcīnīt Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējumu labākajā veidā, lai ieguldītu “Rail Baltica” projektā un parādītu Eiropas Komisijai (EK) briedumu un progresu, lai nākamajā CEF būtu lielāka iespēja iegūt finansējumu.
Kulbergs rezumēja, ka ministrs zināja par cenu neatbilstības aspektu, bet informācija tika sagrozīta un noslepenota. Šim apgalvojumam Linkaits personīgi nepiekrita.
Tāpat komisija trešdien iztaujāja bijušo satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS). Sēdes laikā notika spraigas diskusijas par to, kādēļ 2016.gadā valdībā tika piedāvāts viens variants trases novietojumam, lai gan Nacionālās vadības grupā tika piedāvāti vairāki varianti.
Augulis sēdē uzsvēra, ka trases novietojums bija balstīts ietekmes uz vidi novērtējumā, uzsverot, ka trase nav apstiprināta vēljoprojām. Viņš teica, ka tas bija iespējamais trases novietojums. “Balstoties uz konsultantu ieteikumiem, tika iesniegts variants valdībai, kuru tā arī atbalstīja. Tādēļ šie konsultanti ir nepieciešami, lai tie iedotu padomu,” teica Augulis.
Kulbergs nepiekrita šiem apgalvojumiem, norādot, ka izvēles nebija un valdībai bija viens variants. Attiecīgi Augulis ieteica pieprasīt dokumentus Valsts kancelejai, lai iegūtu ziņojumu no konsultantiem.
Uz sēdi bija aicināts arī bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA), kurš norādīja, ka, stājoties amatā 2022.gada izskaņā, viņš veltīja pirmās nedēļas, lai saprastu projekta kopējo ainu. “Tā aina bija šokējoša, piemēram, no 1800 nekustamajiem īpašumiem bija atsavināti 100,” sacīja Vitenbergs.
Galvenais jautājums no komisijas puses bija, kāpēc 2023.gada janvāra sākumā tika pieņemts lēmums pieteikt CEF finansējumu tilta pār Daugavu būvniecībai. “Šis pieprasījums bija janvāra sākumā, kad mani tikko iecēla amatā. Iepriekš to pusgadu gatavoja, un viss pieteikums bija plašs un komplekss. No EK nebija indeksācijas, ka pēc tam varētu neatbalstīt finansējumu šai aktivitātei,” norādīja Vitenbergs.
Bijušais ministrs rezumēja, ka projekta finansējuma jautājums un laika grafiks nav “īsti uz zemes”, jo to nav iespējams sasniegt līdz 2030.gadam. Viņš ieteica trīs Baltijas valstu premjeriem aktualizēt projektu citā līmenī.
“Visas Baltijas valstis ir kļūdījušās. Nav šaubu, ka valsts budžets būs jāiesaista,” secināja Vitenbergs.
Kā vēstīts, Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par “Rail Baltica” projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.