Risinājums darbnespējas lapās (DNL) obligāti norādīt diagnozes kodu patlaban nebūtu optimāls informācijas iegūšanai par biežākajiem darbnespējas iemesliem, secinājusi Veselības ministrija (VM).
Lai iegūtu informāciju par biežākajiem darbnespējas iemesliem, VM izvērtējusi četras pieejas datu iegūšanai un savietošanai, tostarp obligātu diagnozes koda norādīšanu darbnespējas lapās, brīvā teksta lauka analīzi darbnespējas lapu veidlapās un manuālu darbnespējas lapu savietošanu ar pacientu ambulatorajiem taloniem no Nacionālā veselības dienesta vadības informācijas sistēmas.
Izvērtēts arī pašapkalpošanās pārskatu rīks jeb atskaišu konstruktors, kas apmācītam gala lietotājam ļaus veidot anonimizētus pārskatus, samazinot manuālu atlašu nepieciešamību. Šo rīku izstrādās Atveseļošanas un noturības mehānisma projektā “Ārstniecības procesa datu pārvaldības pilnveidošana”.
VM norāda, ka patlaban sistēma atrodas pārejas posmā. Īstermiņā tiek izmantota manuāla datu savietošana, lai iegūtu pirmos signālus par tendencēm, savukārt šajā projektā paredzēts nodrošināt atkārtojamus pārskatus un sistēmisku datu savietošanu ar kvalitātes kontroles mehānismiem.
Jaunā analītikas rīka lietotāju apmācības plānotas no aprīļa.
VM secinājusi, ka diagnozes koda obligātums patlaban nav optimālākais risinājums bez lietotājam draudzīgas saskarnes, vadlīnijām un atgriezeniskās saites, jo pastāv “formālas kodēšanas” risks un pieaug administratīvais slogs ārstiem. Turklāt šis risinājums pats par sevi neatrisina savietojamību ar citiem datu avotiem un neievieš automātiskas kvalitātes pārbaudes. Tas arī prasa papildu finansējumu, uzsver VM.
Savukārt brīvā teksta lauka izmantošana dod tikai provizorisku signālu par ievades kvalitāti, jo šo lauku aizpilda aptuveni 2% ierakstu un tajā ievadītā informācija ir nestrukturēta, līdz ar to nav reprezentatīva plašākai analīzei, secinājusi VM.
Lai iegūtu sākotnēju priekšstatu par darbnespējas cēloņiem, VM veica manuālu darbnespējas lapu savietošanu ar ambulatoro talonu datiem par 2024. gadu. Šādā veidā izdevies sasaistīt aptuveni 72% darbnespējas lapu un iezīmēt dominējošās diagnožu grupas, darbnespējas ilgumu un sezonalitāti.
Savietotajos datos biežākie īsāka ilguma darbnespējas iemesli ir augšējo elpceļu infekciju grupa, kas kopumā veido aptuveni 30% līdz 40% no darbnespējas lapām un parasti ilgst līdz deviņām dienām. Savukārt muskuloskeletālie traucējumi biežāk saistīti ar ilgākiem darbnespējas periodiem, piemēram, spondilozes diagnožu grupa savietotajos datos veido ap 10% gadījumu.
VM norāda, ka šie signāli norāda uz profilakses un infekciju kontroles pasākumu nozīmi darba vidē, kā arī ergonomikas, slodzes un darba organizācijas ietekmi muskuloskeletālo traucējumu kontekstā.
Vienlaikus metodoloģiski jāņem vērā, ka savietojums pats par sevi nenozīmē, ka ambulatorā talona diagnoze vienmēr ir tiešais darbnespējas lapas cēlonis, jo pacientam vienlaikus var būt vairākas slimības un paralēli aprūpes notikumi. Tāpat rezultāti ir jutīgi pret izvēlēto laika logu starp ambulatoro vizīti un darbnespējas epizodi, un talonu dati pilnībā neaptver privātprakšu pakalpojumus vai situācijas, kad diagnoze noteikta citā aprūpes posmā.
VM plāno sadarboties ar Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), lai analīzē pievienotu datus par nozari, profesiju un citiem sociāli demogrāfiskiem datiem, tādējādi identificējot riska grupas, mērķējot profilakses pasākumus un precīzāk izvērtējot darbnespējas ietekmējošos faktorus.
Ilgtermiņā paredzēta CSP datu dimensijas integrācija, lai nodrošinātu vispusīgu redzējumu par nodarbināto saslimšanām un prombūtni no darba, un šī integrācija plānota no 2027. gada otrās puses.
Sadarbībā ar CSP paredzēts paplašināt darbnespējas lapu datu analīzi, lai iegūtu detalizētāku priekšstatu par to, kurās nozarēs, profesijās un iedzīvotāju grupās darbnespēja iestājas biežāk. Tas ļautu sasaistīt veselības aprūpes datus ar darba tirgus statistiku, piemēram, informāciju par nodarbinātības nozari, profesiju, darba vidi un citiem sociāli demogrāfiskiem rādītājiem. Šāda datu savietošana dotu iespēju analizēt ne tikai pašus veselības traucējumus, bet arī to saistību ar konkrētām darba vidēm vai nodarbināto grupām, piemēram, identificējot profesijas vai nozares, kurās biežāk novērojamas noteiktas saslimšanas vai ilgāki prombūtnes periodi, skaidro VM.
Šos secinājumus VM izklāstījusi informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts saskaņošanai. Priekšlikumus tam var iesniegt līdz 20. martam.
Kā vēstīts, pērn augustā valdība izskatīja VM informatīvo ziņojumu par darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību, kurā ministrija rosināja uzrādīt precīzāku diagnozi par veselības stāvokli.
VM dati liecina, ka 2024. gadā 80,4% gadījumu darbnespējas lapās klasificētais cēlonis norādīts “cits cēlonis”, taču diagnozes norādīšana nav obligāta, līdz ar to nevar secināt, kuru slimību (cēloņu) dēļ visbiežāk tās tiek atvērtas.
Tāpēc sākotnējais VM priekšlikums bija gadījumos, kad tiek izrakstīta darbnespējas lapa ar cēloni “cits cēlonis”, noteikt, ka tajā parādītos informācija par diagnozes nosaukumu un kodu, kas būtu pieejama tikai veselības sektoram.
Lasiet arī: Mairis Briedis nav apmeklējis teju pusi Rīgas domes sēžu