Migrācija kļuvusi par galveno jautājumu Viļņas mēra Valda Benkunska (Valdas Benkunskas) amata termiņa otrajā pusē, un izteikumi par ārvalstnieku “kritisko masu” izpelnījušies kritiku no ekspertiem.
Benkunsks norādījis, ka tad, kad ārzemnieku īpatsvars pilsētā sasniedz 10% no iedzīvotāju skaita, sasniegta kritiskā masa, un palielinās risks, ka veidosies nošķirtas kopienas jeb geto. Mērs aprīlī izteicies, ka šādus datus piedāvājot zinātniski pētījumi.
Saskaņā ar pašvaldības datiem, Viļņā pašlaik dzīvo ap 641 000 cilvēku, to vidū apmēram 61 000 (jeb 9,5% no pilsētas iedzīvotājiem) ārzemnieku. Viņu skaits pēdējo sešu gadu laikā palielinājies trīs reizes.
Viļņas mērs brīdinājis, ka ārzemnieku skaita pieaugums var novest pie sociālajiem izaicinājumiem, piemēram, augstāka noziedzības līmeņa, zemākiem ienākumiem un segregācijas noteiktās pilsētas apkaimēs. Tomēr Viļņas pašvaldības amatpersonas nevarēja norādīt konkrētus pētījumus, kuros būt minēta 10% robeža, pēc kuras sāk veidoties nošķirtas kopienas. Tā vietā tika norādīts, ka šāds skaitlis nosaukts migrācijas jautājumiem veltītā konferencē, kur diskutējuši akadēmiķi un Migrācijas pārvaldes vadītāja Indre Gaspere (Indrė Gasperė). Migrācijas pārvalde skaidroja, ka
šāda ideja izskanējusi neformālās sarunās, un drīzāk atspoguļo viedokli,
nevis uz zinātniskiem pētījumiem balstītu secinājumu.
Arī meklējumi zinātniskajās datu bāzēs nevainagojās ar atbilstošu pētījumu atrašanu. Sociologs Karolis Žiba (Karolis Žibas) norādīja, ka mēra izteikumiem nav empīriska pamata, un arī starptautiski pētījumi nenorāda uz kādu konkrētu, visiem gadījumiem piemērojamu “kritisko masu.” Viņš piebilda, ka segregācija ir atkarīga no virknes faktoru, piemēram, mājokļu pieejamības, ienākumu nevienlīdzības, darba tirgus, izglītības sistēmas un diskriminācijas līmeņa. To veido pilsētas un valsts politikas un sociālekonomisko struktūru kombinācija, nevis vienkārša demogrāfiskā robeža 10% apjomā.
Žiba piezīmēja, ka Viļņa nav vērojamas pazīmes, kas liecinātu par geto veidošanos. Lielākā daļa ārzemnieku ir strādnieki vai studenti, kas Lietuvā uzturas noteiktu laiku, un līdz ar to ilgtermiņa segregācija ir maz iespējama. Sociologs aicināja nesalīdzināt Viļņu ar Berlīni, Stokholmu vai Parīzi, kur migrācijas tendences veidojušās dažādu vēsturisku un politisku faktoru rezultātā. Žiba sacīja, ka pašlaik Viļņa vairāk atbilst nodarbinātības migrācijas modelim, ko raksturo izteikta mobilitāte un neliela pastāvīga teritoriāla imigrantu koncentrācija.
Tikmēr Viļņa ieviesusi jaunus integrācijas mērus, tostarp lietuviešu valodas apguves prasības. Benkunsks sacīja, ka pieaugošais ārvalstu studentu skaits ir nopietns signāls tam, ka jārīkojas, un brīdināja, ka bez efektīvas integrācijas politikas Viļņa varētu saskartie ar tām pašām problēmām, kas nomāc lielās pilsētas Rietumeiropā. Savukārt pētnieki brīdinājuši, ka sabiedriskās diskusijas arvien vairāk balstās uz draudiem, nevis datiem.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2900348/does-migration-lead-to-ghettos-researcher-challenges-vilnius-mayor-s-warnings
Lasiet arī: Baltkrievi Lietuvā: daudzi plāno palikt uz dzīvi