Arī mūsu ziemeļu kaimiņu eksports uz Krieviju kopš 2019.gada ir dramatiski samazinājies, taču Igaunijas sabiedriskais medijs ERR atgādina: joprojām ir uzņēmumi, kas veic darījumus ar agresorvalsti.
Pēc Igaunijas Nodokļu un muitas pārvaldes datiem, 2019.gadā uz Krieviju preces sūtīja aptuveni tūkstotis Igaunijas uzņēmumu. Šāds eksports krasi samazinājās 2022.gadā, kad Krievija sāka karu Ukrainā un Eiropas Savienība noteica sankcijas daudzām precēm.
Gandrīz trīs reizes samazinājās arī Igaunijas uzņēmumu skaits, kas eksportē tādas preces, kam pašlaik nav piemērotas sankcijas, ERR pastāstīja pārvaldes muitas nodaļas vadītājs Valērijs Rauams (Valeri Rauam). “Salīdzinot šī gada pirmā pusgada apjomus ar 2019.gada pirmā puses apjomiem, uzņēmumu skaits, kas eksportē preces uz Krieviju, samazinājās līdz aptuveni 300. Arī iesniegto muitas deklarāciju skaits ir samazinājies par gandrīz 50%.”
Šie 300 subjekti ir iekļauti Igaunijas komercreģistrā, un to muitas deklarācijās tiek norādīts, ka uzņēmumi ir preču nosūtītāji. Uz Krieviju eksportējošo Latvijas uzņēmumu skaits šajā periodā ir samazinājies tikpat lielā mērā, norāda ERR.
No atļautajām preču kategorijām Igaunijas uzņēmumi
galvenokārt eksportē pārtikas preces, tekstilizstrādājumus
un dažādas iekārtas un transportlīdzekļus.
“Viena no galvenajām preču kategorijām, kurai septembrī beigsies pārejas periods, ir transportlīdzekļi. Tad uz Krieviju vairs nedrīkstēs izvest noteiktas ietilpības vieglos automobiļus. Līdz šim ir luksusa preču aizliegums – ja mašīna maksā 50 000 eiro vai vairāk. Savukārt no 25.septembrī to eksports uz Krieviju tiks aizliegts pilnībā, neatkarīgi no transportlīdzekļa cenas,» skaidro Rauams.
Uz Krieviju caur Igauniju eksportē arī citu valstu uzņēmumi – piemēram, tur sūta sēnes. Taču arī to eksporta apjomi ir ievērojami samazinājušies, ja salīdzina preču plūsmu ar dažiem gadiem iepriekš, sacīja Rauams.
Valdības rīcībā nav to Igaunijas uzņēmumu saraksta, kas uz agresorvalsti eksportējuši produkciju, uz ko attiecas Krievijas sankcijas. Ārlietu ministrijas Sankciju un stratēģisko preču nodaļas galvenais speciālists Andress Siplane (Andres Siplane) sacīja, ka šī informācija sabiedrībai ir pieejama tiesas spriedumos.
“Tiesas sēžu darba kārtība tiek publicēta oficiālajā izdevumā Valsts Vēstnesis (Riigi Teataja), kurā var uzzināt, kuri uzņēmumi un privātpersonas pašlaik tiek tiesātas, kā arī izskatīto lietu. Sīkāka informācija par šiem uzņēmumiem – to ir ļoti maz – ir uzreiz pieejama. Tas ir divu minūšu darbs, lai noskaidrotu, kas tie ir, un tāpēc Ārlietu ministrijai nav jēgas veidot atsevišķu uzņēmumu sarakstu,” skaidroja Siplane.
Ierēdnis piebilda, ka ne visi tiesu lēmumos identificētie pārkāpēji varētu būt Igaunijas uzņēmumi. Nepubliski sankciju pārkāpēju saraksti ir pieejami arī dažādām iestādēm, kas izskata lietas, sacīja Siplane.
“Tomēr, kamēr tiesa neatzīs uzņēmumu par vainīgu, šādi saraksti netiks publiskoti,” viņš piebilda un atgādināja: ir arī gadījies, kā ziņoja mediji, ka Igaunijas uzņēmums darbojas citā valstī un tur pārkāpj sankcijas.
***
Augusta sākumā ERR ziņoja, ka caur Igaunijas robežpunktu Narvā no Krievijas joprojām tiek ievestas sankciju sarakstā iekļautās preces – taču tās ir no citām valstīm, nevis no agresorvalsts.
Tā lielos apjomos mūsu kaimiņvalstī nonāk tērauds un naftas produkti,
kā arī lauksaimniecības mēslošanas līdzekļi. Tie – “vismaz pēc uzrādītās dokumentācijas”, norāda ERR, tiek vesti tranzītā caur Krieviju no, piemēram, Centrālāzijas valstīm. Jebkurā gadījumā Krievijas izcelsmes preces kopumā ir pakļautas sankcijām.
Nodokļu un muitas pārvaldes ārējo robežu nodaļas priekšnieks Ants Kutti (Ants Kutti) skaidroja: “Par importu no Krievijas un Krievijas izcelsmes produktiem ir piemērotas sankcijas. Šobrīd preces tiek ievestas galvenokārt no Mongolijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Armēnijas un Gruzijas.”
“Muita pārbauda un pieprasa papildu dokumentus, tostarp bankas pārskaitījumus un līgumus. Tāpēc mums nav bijis iemesla šaubīties par to izcelsmi vai bažām, ka tie patiešām ir krāpnieciski nākuši tieši no Krievijas,” saka Kutti, norādot, ka mēslojums un naftas produkti tiek importēti legāli.
Ikdienu Narvas muitas kontroles punktu katrā virzienā – uz Igauniju un no tās – dodas vairāk nekā 100 kravas automašīnu. Tā ir aptuveni puse no plūsmas pirms Krevijas iebrukuma Ukrainā, un mazāks mašīnu skaits dod vairāk laika, lai rūpīgi pārbaudītu, kādas kravas tās pārvadā. Vienlaikus pieaugošais sankcionēto priekšmetu saraksts radīja muitas darnbiniekiem par aptuveni 50% lielāku darba slodzi.
Lielākas sankcijas spēj radīt arī lielākus kontrabandas centienus. Kutti sacīja ERR žurnālistiem , ka izplatītākās nelegālās preces ir eiro banknotes – to vidējā summa, ko kofiscē privātpersonām, ir no 5 000 līdz 6 000 eiro –, tāpat automobiļu eļļas un to rezerves daļas. “Šķiet, ka tur [Krievijā] šo lietu ļoti trūkst,” sacīja muitnieks.
Kopš jūnija beigām vieglo automašīnu eksports uz Krieviju tālākai pārdošanai ir aizliegts, un Narvas kontrolpunktā tiek aizturētas arvien vairāk automašīnu ar viltotiem dokumentiem, ziņoja ERR.
Lasiet arī: Latvijā joprojām daudz Krievijas un Baltkrievijas kapitāla uzņēmumu
