Pieslēgumu skaitu Elektroniskajam tiešsaistes vēlētāju reģistram ir iespējams prognozēt, sarunā ar aģentūru LETA atzina Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris.
Šovakar, kad tika atvērti vēlēšanu iecirkņi, atbildīgās iestādes bija konstatējušas “iepriekš nepieredzēti lielu pieprasījumu pēc elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistrācijas pakalpojuma” kuras dēļ nostrādājusi aizsardzības sistēma, bloķējot reģistru. Sākotnēji šo situāciju Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), atsaucoties uz Valsts Digitālās attīstības aģentūru, nosauca par “ārēju apdraudējumu”.
Tomēr pēc kāda laika CVK nāca klajā ar paziņojumu, ka piekļuves pieprasījumi bijusi leģitīmi un piekļuve reģistram atjaunota.
Jautāts par to, kā var rasties iepriekš nepieredzēti liels pieprasījums pēc elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistrācijas pakalpojuma, Zviedris norādīja, ka iecirkņu skaits ir zināms jau iepriekš. Tāpat kā zināms ir arī ierīču skaits, ar ko minētajam reģistram var pieslēgties. “Līdz ar to, pieslēgumu skaitu, atverot iecirkņus un tos slēdzot, ir iespējams prognozēt,” pauda Zviedris.
Bez likstām, kas skāra minēto reģistru, problēmas radušās arī ar Vēlēšanu informācijas sistēmu.
Līdzīgi kā pirmdien, arī trešdien bijusi traucēta sistēmas, kurā iesniedz datus par vēlētāju aktivitāti, darbība, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Zviedris uzsver, ka iecirkņu darbinieki, atbilstoši instrukcijai, pēc iecirkņu slēgšanas centās pieslēgties sistēmai, kurā nodot informāciju par vēlētāju aktivitāti. Taču sistēmas darbība tika traucēta un datus nodot nebija iespējams.
Viņš atzina, ka šī bija otrā sistēma, kas šodien nestrādāja tā, kā bijis paredzēts, jo, iecirkņus atverot, nestrādāja Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs, kas uz laiku apturēja vēlēšanu iecirkņu darbu.
Zviedris gan uzskata, ka abu šo sistēmu darbības problēmas tiešā veidā neietekmējot vēlētājus un vēlēšanu rezultātus, ja vien kāds no vēlētājiem, redzot lielu rindu iecirknī, neizdomā nepiedalīties vēlēšanās.
Zviedris atzina, ka iecirkņu darbinieki var kļūdīties. Taču lielākajā daļā gadījumu iecirkņu darbinieki pilda instrukcijas – ja pēc iecirkņu slēgšanas ir jāpieslēdzas un jānodod informācija par vēlētāju aktivitāti, tad viņiem tas ir jādara.
Viņš uzsvēra, ka nevienu nevaino un nemeklē vainīgo šajās situācijas, taču “mums vienkārši ir vajadzīgs risinājums”.
LETA jau ziņoja, ka trešdienas novakarē uz laiku nestrādāja Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs, kas apturēja pašvaldību vēlēšanu iecirkņu darbu. Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvis Vaivars tika paziņojis, ka esot konstatēts ārējs apdraudējums vēlēšanu sistēmai.
Šodien plkst.17 atbildīgās iestādes konstatēja, ka, ņemot vērā iepriekš nepieredzēti lielo pieprasījumu pēc elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistrācijas pakalpojuma, nostrādājusi aizsardzības sistēma, bloķējot reģistru, aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvis Andrejs Vaivars..
Vēlēšanu iecirkņiem sākot darbu, pieprasījumu apjoms bija būtiski lielāks nekā iepriekšējās dienās. Ievērojot drošības procedūras, tika ierobežota piekļuve sistēmai līdz apstākļu noskaidrošanai, skaidroja Vaivars.
Pēc piekļuves pieprasījumu izpētes un saņemot apstiprinājumu no Valsts Digitālās attīstības aģentūras (VDAA), ka piekļuves pieprasījumi ir leģitīmi, tika atjaunota piekļuve.
Līdz ar to vēlētāji varēja piedalīties vēlēšanās ierastajā režīmā, neizmantojot reģistrācijas aploksnes. No plkst.17.30 iecirkņi strādāja ierastajā režīmā.
Arī pirmajā iepriekšējās balošanas dienā 2.jūnijā pašvaldību vēlēšanu process saskārās ar informācijas tehnoloģiju sistēmu problēmām – tad vēlēšanu komisijām bija grūtības iesniegt datus par aktivitāti, jo piedzīvoti vēlēšanu sistēmas traucējumi.
Divās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās provizoriski nobalsojis 3,51% balsstiesīgie.
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!