Valsts kapitālsabiedrībām 2026.gadā un divos turpmākajos gados valsts budžetā būs jāiemaksā dividendes 90% apmērā no peļņas, liecina otrdienas valdības sēdē izskatīšanai sagatavotais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums “Par valsts kapitālsabiedrību iespējamiem ienākumu palielinājumiem”.
Informatīvais ziņojums ir ar ierobežotas pieejamības statusu, tāpēc tā saturs nav pieejams.
Likumā par valsts budžetu 2025.gadam noteikts, ka valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks jeb akcionārs, minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, 2025.gadā ir 70% no pārskata gada peļņas.
Sagatavotajā Ministru kabineta protokollēmuma projektā teikts, ka Finanšu ministrijai (FM) likumprojekta “Par valsts budžetu 2026.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam” sagatavošanas gaitā jāņem vērā, ka minētajām kapitālsabiedrībām minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, ir 90% no pārskata gada peļņas.
Šādu peļņas daļu dividendēs plānots izmaksāt 2026.gadā (par 2025.gadu), 2027.gadā (par 2026.gadu) un 2028.gadā (par 2027.gadu).
Vienlaikus protokollēmuma projektā norādīts, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var tikt pieņemts lēmums par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu.
Attiecībā uz atsevišķām lielajām valsts kapitālsabiedrībām – AS “Latvenergo”, AS “Latvijas valsts meži”, AS “Augstsprieguma tīkls”, AS “Latvijas loto”, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” – Valsts kanceleja kopā ar kapitāla daļu turētājiem, iesaistot FM, līdz 15.septembrim izvērtēs un sagatavos priekšlikumu dividenžu apmēra noteikšanai 2026.-2028.gadā vismaz 90% apmērā no pārskata gada peļņas, vērtējot individuāli kopā ar neīstenoto investīciju apjomu, plānoto vidēja termiņa darbības stratēģiju un citiem nosacījumiem.
FM plānots uzdevums izvērtēt grozījumu izdarīšanu normatīvajos aktos saistītās izlozes ieviešanai, lai palielinātu “Latvijas loto” maksājumus valsts budžetā, un līdz 2025.gada 30.decembrim iesniegt Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par uzdevuma izpildi.
Zemkopības ministrijai saskaņā ar tās ierosinājumu būs jāizvērtē grozījumu veikšanu Ministru kabineta 2025.gada 21.janvāra rīkojumā “Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2026.-2030.gadam” un zemkopības ministram tiks uzdots līdz 31.oktobrim iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par grozījumiem saistītajos normatīvajos aktos – “Sugu un biotopu aizsardzības likums”, likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, “Meža likums”, Ministru kabineta noteikumos par koku ciršanu mežā, Ministru kabineta noteikumos “Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība”, Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi”, Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai un akceptē paredzēto darbību”, kā arī Ministru kabineta noteikumos par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, par kuriem pienākas kompensācija, tās izmaksas nosacījumiem, kārtību un apmēru.
Satiksmes ministrijai uzdos izvērtēt VSIA “Latvijas valsts ceļi”, VAS “Latvijas pasts” un VAS “Autotransporta direkcija” rosinātos deleģēto uzdevumu izmaksu pārskatīšanas priekšlikumus, samazinot izvirzītās kvalitātes vai uzraudzības prasības, kā arī turpināt VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) izvērtēšanu.
Satiksmes ministram līdz 31.oktobrim Ministru kabinetā būs jāiesniedz priekšlikums “Autotransporta direkcijai” vērtēt ietekmi un piedāvāt risinājumus, lai iedzīvotājiem bez piekļuves bezskaidras naudas norēķinu iespējām netiek liegta piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem un pārvietošanās iespējām.
Tāpat satiksmes ministram līdz 2025.gada 30.decembrim būs jāiesniedz priekšlikumi par “Latvijas pastam” izvirzāmo prasību pārskatīšanu, vērtējot priekšlikumus plašākā kontekstā kopā ar Satiksmes ministrijas izvērtējumu par universālā pasta pakalpojuma (UPP) modeļa maiņu.
Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) plānots uzdot izvērtēt “Augstsprieguma tīkla” piedāvājumu par iespēju novirzīt pārslodzes maksas ieņēmumus, aprēķinot elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu. Tāpat KEM jāizvērtē VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” piedāvājumu grozījumiem maksas pakalpojumu cenrādī.
Visiem kapitāla daļu turētājiem plānots uzdot pārskatīt kapitālsabiedrību investīciju plānus un izvērtēt papildu resursu nepieciešamību investīciju realizācijai, izmantojot koordinācijas institūcijas vadlīnijas valsts kapitālsabiedrību investīciju projektu finansēšanas instrumentu alternatīvu izvērtēšanai, un peļņas daļas atstāšanu kapitālsabiedrībai neizmantot kā vienīgo investīciju finansējuma avotu.