Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) uzskata, ka satiksmes ministrs Atis Švinka (P) līdz šim valdībai un Saeimai nav sniedzis caurskatāmu un patiesu informāciju par nacionālo lidsabiedrību “airBaltic”, ko, ZZS ieskatā, faktiski varot uzskatīt par “maldināšanu un ilgstošu Satiksmes ministrijas uzraudzītā uzņēmuma problēmu slēpšanu”.
Kā aģentūru LETA informēja partijā, ZZS valde aicina satiksmes ministru Švinku nemaldināt valdību un Saeimu saistībā ar situāciju “airBaltic” un sniegt skaidras atbildes, kā uzņēmums izmantos valsts sniegto īstermiņa aizdevumu un kādas ir tā spējas šo aizdevumu atdot.
ZZS valde aicina Švinku nekavēties un līdz pirmdienas, 13. aprīļa, plkst. 12 sniegt atbildes pēc būtības gan uz ZZS iepriekš uzdotajiem jautājumiem par situāciju “airBaltic” un tā pieprasīto īstermiņa aizdevumu, gan to, kā tas tiks izmantots un kā uzņēmums plāno šo aizdevumu līdz augustam atmaksāt valstij, gan uz Valsts kontroles šīs nedēļas atzinumā norādīto attiecībā uz atbalsta sniegšanu “airBaltic”.
Sniedzot skaidru un patiesu izvērtējumu, ZZS ieskatā, satiksmes ministram ir jāuzņemas atbildība par to, lai valsts piešķirtais aizdevums tiek izlietots atbilstoši mērķim un noteiktajā termiņā.
ZZS uzskata, ka no satiksmes ministra līdz šim sniegtā skaidrojuma nav gūta pārliecība, ka 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevums atrisinās “airBaltic” finansiālās problēmas pēc būtības.
“ZZS ir saņēmusi Valsts kontroles atzinumu, kurš pilnībā sakrīt ar ZZS paustajiem argumentiem un norāda uz ļoti augstu risku par plānotā finansējuma neatgūšanu, vienlaikus Valsts kontrolei akcentējot satiksmes ministra sagatavotā lēmumprojekta par atbalsta sniegšanu “airBaltic” prettiesisko dabu, par ko atbildība jāuzņemas satiksmes ministram,” uzsver ZZS valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Augulis.
Politiskais spēks atzīmē, ka Valsts kontrole jau iepriekš publicēja ieteikumus saistībā ar valsts veikto ieguldījumu “airBaltic” Covid-19 laikā un, secinot, ka valsts īstenotā uzraudzība pēc ieguldījumu veikšanas nav bijusi pietiekama, īpaši attiecībā uz stratēģiski nozīmīgiem lēmumiem, un Ministru kabinetam iesniegtajos informatīvajos ziņojumos pārsvarā tika sniegts optimistisks uzņēmuma situācijas vērtējums.
Valsts kontrole pērn uzsvēra, ka turpmāki ieguldījumi uzņēmumā bez visaptverošas biznesa plāna dzīvotspējas un ilgtspējas izvērtēšanas nav atbalstāmi, jo esošais modelis nespēj nodrošināt saistību atpelnīšanu un valsts līdzekļi tiek izmantoti īstermiņa naudas plūsmas uzturēšanai, atzīmē partijā.
ZZS aicina satiksmes ministru Švinku sniegt skaidru un datos balstītu atbildi, kā “airBaltic” no savas saimnieciskās darbības ienākumiem spēs atmaksāt investoriem spēkā esošo aizņēmumu 380 miljonu eiro apmērā un papildus vēl procentu izdevumus.
Tāpat ZZS vēlas skaidrojumu, kāpēc šis aizņēmums vēl nav atmaksāts. “Nav pieļaujams, ka, turpinot satiksmes ministra Švinkas līdz šim īstenoto politiku attiecībā uz “airBaltic” uzraudzību, valsts budžetam tiktu nodarīti vairāk nekā 500 miljonu eiro zaudējumi, ja valstij nāksies uzņemties “airBaltic” līdz šim neizpildītās saistības,” norāda Augulis.
Jau ziņots, ka ZZS piektdien sasauca ārkārtas sēdi, lai lemtu par situāciju Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā “airBaltic”, aģentūrai LETA pavēstīja ZZS.
ZZS Saeimas deputāti uzskata, ka “airBaltic” jau vairāku gadu garumā ir paļāvusies uz valsts atbalstu kompānijas darbības stabilizēšanā, tāpēc pirms lemt par kārtējo aizdevumu nepieciešama plašāka informācija par situāciju Satiksmes ministrijas pārraudzītajā kapitālsabiedrībā.
Tāpat vēstīts, ka satiksmes ministrs Švinka nākamnedēļ plāno tikties ar ZZS frakciju, lai sniegtu atbildes uz jautājumiem par “airBaltic” saistībā ar plānoto aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, aģentūrai LETA apliecināja ministrs.
“Es nekad neesmu slēpis informāciju. Pēdējā gada laikā ir publiski pieejami gan dati ekspertiem un politiķiem, gan interesentiem. Tādēļ skatīsimies, kā virzīties tālāk uz priekšu,” sacīja ministrs.
Jautāts, vai ministram ir pārliecība par to, ka Saeima piešķirs aizdevumu “airBaltic”, Švinka sacīja, ka “nevajag skriet un ir jābūt skaidrībai”. Viņš papildināja, ka kompānija turpina strādāt un šis finanšu instruments ir nepieciešams, lai stabilizētu situāciju izaicinošajā degvielas cenu krīzē.
Ziņots arī, valdības pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” Saeimas Budžeta un finanšu komisija ZZS dēļ vēl nav atbalstījusi. Komisija pie jautājuma atgriezīsies 14. aprīlī pēc Lieldienu pārtraukuma.
Satiksmes ministrija norādījusi, ka ārējie faktori – konflikts Tuvajos Austrumos, degvielas cenu kāpums un atsevišķu maršrutu apturēšana – būtiski ietekmējuši uzņēmuma izmaksas, un aizdevums nodrošinātu stabilu darbību līdz jaunā biznesa plāna ieviešanai.
Jau ziņots, ka “airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.
Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Pēc “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) “Lufthansa” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā “Lufthansa”, veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā “airBaltic” pirms potenciālā IPO.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.
Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.
Švinka norādījis, ka IPO nav vienīgais veids, kā piesaistīt kapitālu, un aviokompānijas vadībai ir dots maksimāli plašs mandāts meklēt iespējas to piesaistīt ar dažādiem finanšu instrumentiem. Tādējādi 2026. gada uzdevums aviokompānijai esot ne tikai izmaksu samazināšana, bet arī kapitāla piesaiste.
Lasiet arī: Tādā līmenī, kā bija un kā mēs gribētu, degvielas cenas neatgriezīsies, brīdina eksperti