Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs savā Facebook kontā vēršas pie sabiedrības, aicinot mūs neaizmirst pirms desmit gadiem sabrukušā lielveikala Maxima drupu apraktos un tos, kuri centās viņus glābt. Tālāk – valsts galvas ieraksts, kas sākas ar plašu citātu no LETA fotogrāfa Edija Pālena to dienu atmiņām.
“Esmu fotografējis visādas šausmas, pagājušonakt arī. Fotografējot man nesāpēja, bet stāvot kopā ar cietušo tuviniekiem un gaidot kad paceļot betona bloku iznesīs kārtējos bojā gājušos, raudāt nācās bieži.
Stāvēju kopā ar 16 gadīgu puisi, kuru māte pameta pirms dažiem gadiem, viņu audzināja krustmāte, kura bija veikalā – viņš viņu gaidīja no traģēdijas sākuma līdz šim laikam (no rīta klases biedri un draugi viņam atnesa siltu tēju un sausu apģērbu).
Sapīpēju ar 70 gadīgu onku, kurš nemitīgi zvanīja savai sievai, kura aizgāja uz veikalu no blakus esošās mājas pēc maizes, signāls bija, bet neviens neceļ. Redzēju vīrieti, kurš 5 no rīta atnācis no darba un, uzzinājis par negadījumu, saprata ka viņa sieva, kuru pirms nedēļas apprecējis, ir zem drupām.
Redzēju 20 gadīgu meiteni, kurai abi vecāki bija zem drupām. Redzēju, kā policijas darbiniece, kam bija jāpaziņo tuviniekiem sēru vēsts, gandrīz noģība un vēma. Redzēju ģenerāli Ķuzi ar asarām acīs. Redzēju, kā ceļamkrāna operatori meklē savu biedru, kurš palīdzēja novākt drupas.
Redzēju, kā spēļu zāles darbinieki atteica meitenei sasildīties viņu telpās,
kura gaidīja aukstumā ziņas par savu vīru visu nakti (no rīta arī sagaidīja sēru vēsti). Redzēju, kā puisis atžirga divās sekundēs, pārleca pāri žogam un izlauzās caur policistiem, jo viņam likās, ka viņa māti ved dzīvu ārā no drupām (viņa nebija dzīva).
Saņēmu sms no draudzenes, kuru rīt bija jāfotografē, nesanāks, jo nav, kam tos foto vairs dāvināt. Redzēju, kā 1 000 cilvēki stāv rindā, lai ziedotu asinis. Redzēju, kā kadeti nevarēja nosēdēt autobusā, bet lūdza, lai atļauj palīdzēt nelaimē.” Tā pirms desmit gadiem rakstīja fotogrāfs Edijs Palēns.
Šodien Latvijā ar klusuma brīdi pieminu un godinu tos 54 cilvēkus, kuri pirms desmit gadiem Zolitūdē, sabrūkot Maxima lielveikalam, traģiski gāja bojā. Šis ir nepiedodami garš un skumjš saraksts:
Tamāra Aleksandrova, Leonija Apsīte, Sandra Arabela, Žanna Atarinova, Jurijs Aksjutins,Valentīna Beļakova, Iļja Bļinovs, Anna Bondarenko, Edvīns Bonus, Jūlija Burdukeviča, Andrejs Burvis, Ludmila Ciba, Ēriks Čerņenoks, Gaļina Fadejeva, Naira Grigorjan, Elga Gruzde, Tamāra Guseva, Larisa Gutāne, Juris Gutāns, Marina Hitruka, Nataļja Igumnova, Dāvids Indriksons,Tatjana Ivčenko, Jeļena Jesipenko, Mihails Jesipenko, Svetlana Kirillova, Ļubova Koževņikova, Svetlana Ļeha, Ņina Malaja, Vera Meļihova, Svetlana Mičuna, Valērijs Mizula, Pavlo Ničiporenko, Nikolajs Novikovs, Santa Pavelko, Jeļena Petrovska, Aldis Petruņins, Violeta Piņķe, Olga Poluhina, Daina Skadmane, Jānis Skadmanis, Ina Skrinda, Viktorija Smirnova, Vera Teusa, Mihails Teuss, Raisa Tihonova, Nadežda Tračuma, Valentīna Troicka, Viktorija Vovka, Žanete Zarečanska un Rita Zhilinauskas.
Atcerēsimies un pieminēsim Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta glābējus, kuri, pašaizliedzīgi pildot dienestu, zaudēja savas dzīvības:
kapteini Vilni Šteinīti, virsleitnantu Edgaru Reinfeldu un kaprāli Sergeju Ižiku.
Šodien klātienē vai domās iedegsim svecītes šo cilvēku mūžīgai piemiņai!
