Čehijas vēlēšanās likmes ir augstas, un ne tikai runājot par valsts iekšpolitiku – sev labvēlīgā iznākumā ir ieinteresēta arī agresīvās politikas īstenotāja Krievija, vēsta “Politico.”
Ja vēlēšanās uzvarēs populistiskais labējo spēku pārstāvis Andrejs Babišs (Andrej Babiš), tad viņš pievienosies eiroskeptiķu galdiņam, kur jau gaida ungārs Viktors Orbāns (Viktor Orbán) un slovāks Roberts Fico (Robert Fico). Ungārijas un Slovākijas valdību vadītāji uztur draudzīgas attiecības ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, un regulāri apdraud Eiropas Savienības centienus palīdzēt Ukrainai.
Pašreizējais Čehijas premjerministrs Petrs Fiala (Petr Fiala) norādījis, ka 3. un 4.oktobrī plānotās vēlēšanas būs cīņa par valsts ģeopolitisko nākotni. Priekšvēlēšanu pasākumā Pilzenē Fiala sacīja, ka izšķiras jautājums par to, kurp Čehija dosies tālāk: “Vai mēs turpināsim būt pilnvērtīga demokrātija, ar visām brīvībām, ar pārticību, kā valsts, kas ir nepārprotama daļa no rietumiem… Vai arī mēs aizslīdēsim austrumu virzienā.”
Ņemot vērā fonu, analītiķi brīdinājuši, ka Čehiju pārpludina Krievijas propaganda un dezinformācija. Jau kopš 2022.gada februāra pieaudzis viltus ziņu apjoms, līdz pat 5000 rakstu mēnesī. Nesena čehu medija “Voxpot” izmeklēšana atklājusi, ka 16 lielākie dezinformācijas portāli rada vairāk satura nekā visi čehu tradicionālie mediji kopā. Satura variācijas ir ļoti plašas – no kritiskiem apskatiem par ES un NATO, līdz plānprātīgām sazverestības teorijām par to, ka Brisele iesaka kanibālismu, lai risinātu klimata pārmaiņu jautājumu. Eksperti uzsvēruši, ka
prokrieviskās dezinformācijas mērķis ir mazāk vērsts uz konkrēta vēlēšanu kandidāta atbalstīšanu,
un vairāk uz sabiedrības uzticības kā tādas graušanu.
Prāgas Drošības pētījumu institūta informācijas noturības programmas vadītāja Kristīna Šefčikova (Kristína Šefčíková) sacīja, ka pēdējā laikā politiskie vēstījumi nosvērušies uz vēlēšanu likumīgu apšaubīšanu, tā apšaubot arī demokrātiskās vērtība. Viņa piebilda, ka informatīvajā telpā skaidri var saskatīt Kremļa vadlīnijas.
Fialas vadībā Čehija organizējusi iniciatīvu, kas ļauj daudz ātrāk piegādāt Ukrainai munīciju. Valstī uzņemts arī liels skaits ukraiņu bēgļu, kuri tagad veido 5% no iedzīvotāju kopskaita. Babiša, kurš no komunista kļuva par miljardieri, un līdzfinansēja galēji labējās eiroparlamentāriešu grupas “Patrioti Eiropai” izveidošanu, uzvara to var mainīt.
Babiša partijas programma paredz apcirst munīcijas piegādes plānu, un politiķis intervijās aicinājis meklēt kompromisu, lai izbeigtu karadarbību Ukrainā. Viņa partija, ANO, arī aicinājusi no likumdošanas izslēgt labojumus, kas ļauj notiesāt tos, kuri nodevuši citām valstīm, tostarp Krievijai, valstiski svarīgu informāciju. Fiala norādījis, ka ir skaidrs – Babišs palīdz Putinam.
Populistu kandidāts uz to atbildējis, apvainojot Fialu centienos saasināt konfliktu,
un norādot, ka premjerministrs sapņo par karu ar Ukrainu.
Brno Masarika Universitātes politikas analītiķis Tomāšs Cirhans (Tomáš Cirhan) sacīja, ka Babišs cenšas iegūt balsis, uzrunājot to sabiedrības daļu, kas uzskata, ka lielāki izdevumi aizsardzībai tiks piešķirti uz vietējo pakalpojumu rēķina. Cirhans piebilda, ka Babišs drīzāk ir pragmatisks populists, kurš, lai panāktu ievēlēšanu, saka to, ko vēlas dzirdēt viņa vēlētāji, nevis ir ideoloģiski prokrievisks.
Daudz ko ievēlēšanas gadījumā noteiks tas, ar kādiem politiskajiem spēkiem Babišam izdosies izveidot koalīciju.
Lai gan Kremlis regulāri noliedz iejaukšanos Čehijas iekšējās lietās, viltus ziņu lavīna iekļaujas plašākā hibrīdkara operāciju stratēģijā. Jūlijā publiskotajā ikgadējā ziņojumā Čehijas izlūkdienests norādīja, ka Krievija izmanto saziņas lietotni “Telegram,” lai vervētu personas spiegošanai un sabotāžām. Daudzi pat neesot zinājuši, ka darbojas Krievijas labā, un tos nolīguši vidutāji. Izlūkdienesta pārstāvis “Politico” sacīja, ka čehu spēcīgais atbalsts Ukrainai izraisījis pastiprinātu Krievijas dienestu aktivitāti, arī veicot kiberuzbrukumus. Šefčikova piebilda, ka
galvenais mērķis ir apjukuma, baiļu un nedrošības radīšana.
Tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, arī Čehija aizliegusi Krievijas valsts medijus. Tomēr vismaz ceturtdaļa no viltus ziņu portāliem vai nu tulko, vai pārfrāzē Krievijas mediju publikācijas. Tas ir sankciju pārkāpums, un “Voxpot” norādīja, noteikumus ieviest neļauj politiskās gribas trūkums.
Cirhans sacīja, ka Čehijas salīdzinoši neilgais laiks kā liberālai demokrātijai nozīmē, ka valdība nevēlas ieņemt cenzora pozīciju. Viņš piezīmēja, ka jebkādi mēģinājumi slēgt sociālo tīklu kontus vai tīmekļvietnes, saucot tās par dezinformācijas avotiem, ir ļoti jūtīgs temats.
Risinājuma meklēšanu sarežģī arī tas, ka ne vienmēr ir skaidri saskatāma Krievijas klātbūtne, pat pieredzējušiem propagandas ekspertiem. Šefčikova pastāstīja, ka dažkārt ir atrodama finansiāla vai cita veida saistība ar Krieviju, tomēr bieži ir vien ideoloģiska līdzība vai kopīgs vēstījums, bet nav tiešu pierādījumu, ka līdzdarbojas Krievija. Viņa piebilda, ka vislabākā aizsardzība pret viltus ziņām ir uzticības vairošanas tradicionālajiem medijiem un demokrātijai.
Lasiet arī: Vēlēšanu tuvums apdraud čehu organizēto munīcijas piegādi Ukrainai