Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma “SOAAR” vadītāja Renāra Kadžuļa apgalvojumi, ka “Vienotības” politiķi centušies ietekmēt balsu skaitīšanas rezultātus 2014.gada Saeimas vēlēšanās, ir absurdi un nepatiesi, aģentūrai LETA paziņoja bijušais “Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars.
Kadžulis Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā “Kas notiek Latvijā?” apgalvoja, ka pirms teju desmit gadiem toreizējais “Vienotības” ģenerālsekretārs Kampars esot aicinājis vēlēšanu programmatūras nodrošinātāju “SOAAR” viltot 12.Saeimas vēlēšanu rezultātus, lai tādējādi nodrošinātu partijas toreizējās priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas iekļūšanu parlamentā. Nekāda apstiprinājuma šādai sarunai Kadžulim gan neesot, bet viņš savulaik esot par to ziņojis tiesībsargājošajām iestādēm.
“Neko tādu nevienam nekad neesmu ne prasījis, ne devis mājienu. Tie ir absurdi apgalvojumi, kas neatbilst patiesībai,” aģentūrai LETA uzsvēra Kampars.
Bijušais politiķis pauda neizpratni, kāpēc šādi nepatiesi pārmetumi parādījušies desmit gadus pēc it kā notikušas sarunas. Līdz šādam absurdam un klaji nepatiesam apgalvojumam var aizdomāties tikai drudža murgos, izteicās bijušais “Vienotības” ģenerālsekretārs.
Vaicāts par Kadžuļa apgalvojumu, ka viņam ticis zvanīts Saeimas vēlēšanu naktī, Kampars domā, ka šādu zvanu neesot veicis, vienlaikus piebilstot, ka nav iespējams atcerēties visus pirms desmit gadiem notikušos telefonzvanus.
Kampars stāstīja, ka ar Kadžuli saticies dažas reizes, viņam bijuši ļoti maz kontakti ar šo cilvēki, tāpēc politiķis nedomā, ka būtu Kadžulim zvanījis Saeimas vēlēšanu naktī vai ap to laiku.
Savukārt, komentējot Kadžuļa apgalvojumu, ka pēc noraidošās atbildes par iejaukšanos balsu skaitīšanā Kampars viņam faktiski esot draudējis, ka “nu tad būs visādi”, bijušais politiķis aģentūrai LETA uzsvēra, ka tas ir pilnīgs absurds, un ka par šādām tēmām ar Kadžuli nekad neesot runājis.
Kampars vēl domās, kā vērsties pret šiem apmelojumiem, kas iet “stipri pāri saprāta robežām”.
Vaicāts, vai varētu vērsties tiesā pret Kadžuli par cieņas un goda aizskaršanu, bijušais politiķis skaidroja, ka viņš vēl uzklausīs juridiskus padomus, kā rīkoties.
Kā ziņots, Kadžulis, kurš apsūdzēts lietā par krāpšanos Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) iepirkumā, LTV apgalvoja, ka 2014.gada rudenī notikušo 12.Saeimas vēlēšanu naktī Kampars viņu aicinājis parunāties un paudis bažas, ka Āboltiņai varētu pietrūkt balsu iekļūšanai Saeimā. “Mums vajag, lai tu izdari, lai viņa tiktu ievēlēta,” it kā Kampara pirms desmit gadiem teikto atstāstīja Kadžulis. “Es saku, vai tu saproti, ko tu prasi, tu prasi viltot vēlēšanu rezultātus. Es uz tās takas nekad mūžā nestāšos. Un es atteicu. [Kampars] Teica – nu tad būs visādi,” raidījumā apgalvoja Kadžulis.
Viņš sacīja, ka šos apgalvojumus varot pierādīt tikai ar to, ka Āboltiņa galu galā netika ievēlēta, tomēr 12.Saeimā iekļuva pēc tam, kad deputāta mandātu nolika Saeimā no “Vienotības” saraksta ievēlētais Jānis Junkurs. Viņš paziņoja, ka esot saņēmis darba piedāvājumu kādā Honkongas uzņēmumā. Viņa valsts amatpersonas deklarācijā gan neuzrādījās darbs Honkongas uzņēmumā, kas lika secināt, ka viņš no Saeimas aizgājis, lai atbrīvotu vietu Āboltiņai.
Kadžulis sacīja, ka par notikušo esot ziņojis Satversmes aizsardzības birojam (SAB), tomēr atsaucība esot izpalikusi. “Es par to ziņoju vairākas reizes SAB. Domājat, kaut kas notika? Tur ir tā kā pret sienu, tāpat kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Vienā brīdī nolaižas rokas kaut ko ziņot, jo neviens neko nedara,” pārmeta Kadžulis.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc šiem paziņojumiem uzsvēra, ka lūgs tiesībsargājošās iestādes pārbaudīt publiski izskanējušo apgalvojumu. Siliņa uzsvēra, ka Kadžuļa teiktais par mēģinājumu ietekmēt Satversmē nostiprinātās demokrātiskās procedūras nedrīkst palikt bez sekām. “Vai nu tā ir bijis, un likuma priekšā ir jāatbild vienam, vai nu tā nav bijis, un likuma priekšā ir jāatbild otram. Ir jāpauž ļoti skaidrs Latvijas konstitucionālo kārtību un drošību aizsargājošo iestāžu viedoklis – jābūt gan vērtējumam, gan rīcībai,” uzskata premjere.
Līdz ar to viņa apņēmusies pieprasīt informāciju no valsts drošības iestādēm, kā arī aicināt ģenerālprokuroru pārbaudīt izskanējušos apgalvojumus.
Prokuratūrā patlaban atrodas kriminālprocess par krāpšanos CVK rīkotajā IT iepirkumā. Šajā lietā viens no apsūdzētajiem ir Kadžulis. Viņa vadītais uzņēmums vairākkārt uzvarēja CVK un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iepirkumos.
2024.gada aprīlī Kadžulis TV3 raidījumam “Nekā personīga” apgalvoja, ka “Vienotība” astoņus gadus bez maksas izmantojusi “SOAAR” veidoto sistēmu vēlēšanām kongresos, neveicot par pakalpojumiem lūgto samaksu. KNAB saistībā ar to sācis resorisko pārbaudi. Vēl pēc nedēļas jau sekoja Kadžuļa paziņojumi, ka Kampars esot centies ietekmēt balsu skaitīšanu 2014.gada Saeimas vēlēšanās.
“Firmas.lv” informācija liecina, ka “SOAAR” īpašnieki vienādās daļās ir Kadžulis un Leonards Survilo. Viņi ir arī uzņēmuma valdes locekļi. 2020.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 1,12 miljoni eiro, bet peļņa – 675 000 eiro, savukārt par vēlākiem gadiem dati nav pieejami.
Lasiet arī: Orleāns: “Vienotībā” aplokšņu algas, iespējams, maksātas arī premjera birojā