Uzņemoties atbildību par nepietiekamu informēšanu vētras radītajā krīzē aizvadītās nedēļas nogalē, no amata atkāpies Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis, informēja Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM).
Pirmdien LSM izvērtēja savu darbu sabiedrības informēšanā pēc nedēļas nogalē Latviju skārušās vētras izraisītās situācijas. Lai arī LSM nodrošināja plašu un nepārtrauktu informācijas apriti digitālajās platformās, televīzijā un radio, ziņu dienestiem un raidījumu veidotājiem strādājot arī ārpus ierastā darba laika, radio ziņu segums sabiedrības informēšanā nebija apmierinošs, secināts izvērtējumā. Uzņemoties atbildību par Latvijas Radio Ziņu dienesta darbu krīzes situācijā, tā vadītājs Lībietis ir pieņēmis lēmumu atkāpties no amata.
LSM valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile klausītājiem atvainojas par pieļautajām kļūdām.
“Šī krīze arī mums izgaismoja vairākas jomas, kur kļūdījāmies – gan rīcības koordinēšanā, gan lēmumu pieņemšanas ātrumā par veicamajām izmaiņām Latvijas Radio 1 programmas veidošanā. Svētdien radio bija vienīgais informācijas avots tūkstošiem iedzīvotāju, kuri sagaidīja daudz plašāku aktuālās situācijas izklāstu. Mēs to apzināmies un atvainojamies ikvienam klausītājam,” paziņojumā norāda Aile.
Operatīvi tika sasaukta LSM krīzes vadības grupas tikšanās, kurā izvērtēta visu LSM platformu rīcība vētras laikā. Neskatoties uz to, ka sakaru traucējumu dēļ arī daļa medija darbinieku bija palikuši bez saziņas iespējām, LSM salīdzinoši īsā laikā izdevās mobilizēt papildu cilvēkresursus un nodrošināt plašu aktuālās informācijas apriti dažādās platformās, tostarp iesaistot kolēģus, kuri ikdienā strādā citos satura virzienos un reģionos.
Tomēr esot secināts, ka nepieciešams uzlabot savstarpējo komunikāciju, koordināciju un proaktīvu gatavošanos dažādiem notikumu attīstības scenārijiem,
kā arī vienoties par lēmumu pieņemšanas algoritmu situācijās, kad kāds būtisks ķēdes posms iztrūkst, piemēram, sakaru traucējumu dēļ. Īpaša uzmanība jāvelta radio lomai krīzes situācijās, jo radio šādos apstākļos iedzīvotājiem kļūst par vienīgo informācijas avotu.
Būtiska nozīme bija arī tam, ka vētras radīto seku mērogs, tostarp pašvaldību un iedzīvotāju skaits, kas bija palikuši ne vien bez elektrības, bet arī bez saziņas iespējām, atklājās pakāpeniski, norāda LSM. Informācija par elektroapgādes traucējumiem un vēlāk arī sakaru nepieejamību pieauga dienas gaitā, un sākotnēji nebija pilna priekšstata par situācijas kopējo ietekmi dažādos Latvijas reģionos.
Svētdien Latvijas Radio 1 programmā “Labrīt” bija papildu ziņu izlaidumi ik pusstundu. Tāpat Latvijas Televīzijas Ziņu dienests sagatavoja divus ārkārtas ziņu speciālizlaidumus plkst. 12.30 un 15, no kuriem pēdējais tika pārraidīts arī Latvijas Radio 1. No plkst. 16 līdz 24 radio ziņas skanēja katru pusstundu, savukārt televīzijas Dienas ziņu un “Panorāmas” ziņu izlaidumi pagarināti, lai iespējami operatīvi un detalizēti ziņotu par aktuālo situāciju valstī.
Jau ziņots, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) pirmdien pieprasījusi LSM līdz 26. augustam iesniegt izvērtējumu par darbības nepārtrauktības nodrošināšanu un sabiedriskā pasūtījuma izpildi aizvadītās nedēļas nogales vētras, lietavu un to seku likvidēšanas laikā.
Padomē skaidro, ka SEPLP uzdevums LSM dots tās kompetences ietvaros un atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam, kas nosaka, ka padome uzrauga sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, kontrolējot tās atbilstību likumā noteiktajiem darbības pamatprincipiem, programmu un pakalpojumu atbilstību sabiedriskajam pasūtījumam un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību apstiprinātajam budžetam.
Līdz 26. augustam LSM jāsniedz informācija par darbības nepārtrauktības nodrošināšanu un sabiedriskā pasūtījuma izpildi vētras, lietavu un to seku likvidēšanas laikā, kā arī par izdarītajiem secinājumiem un nepieciešamajiem resursiem un izmaiņām turpmākā sabiedriskā pasūtījuma plānošanā.
“Tas jādara arī, it īpaši ņemot vērā, ka vētras postījumu dēļ valstī atsevišķās teritorijās bija novērojami būtiski sakaru traucējumi, kas ietvēra ne vien elektrības, bet arī mobilo telefonu saziņas pakalpojumu ierobežotu vai pilnībā pārtrauktu pieejamību,” teikts SEPLP paziņojumā.
Lasiet arī: Kulbergs pēc postošās vētras: Latvija nav pietiekami mācījusies no Ukrainas kara