Centrālās statistikas pārvalde (CSP) ziņo, ka, atbilstoši tās datiem, 2023.gada otrajā ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 525 eiro. Salīdzinot ar pērngada attiecīgo periodu, vidējais atalgojums auga par 163 eiro jeb 12%.
Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,48 eiro jeb par 13,8 %. Savukārt salīdzinājumā ar šāgada pirmo ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 4,3%, bet stundas samaksa – par 14,1%.
Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 114 eiro jeb 73,0% no bruto algas.
Gada laikā neto alga pieauga par 11,7%,
apsteidzot patēriņa cenu kāpumu par 0,1 procentpunktu. Tas liecina par algoto darbinieku pirktspējas lejupslīdes palēnināšanos, secina CSP.
Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023.gada otrajā ceturksnī bija 1 215 eiro. Salīdzinot ar 2022.gada 2.ceturksni (1 078 eiro), tā pieauga par 137 eiro jeb 12,7%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada otrajā ceturksnī bija 888 eiro, un gada laikā tā pieauga par 11%.
[Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū: pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu, otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu – CSP.]
Gada laikā vidējais atalgojums
sabiedriskajā sektorā pieauga straujāk nekā privātajā
– attiecīgi par 12,2 % un 11,9 %.
2023.gada 2.ceturksnī sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1 549 eiro, savukārt privātajā – par 30 eiro zemāka (1 519 eiro). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 492 eiro jeb par 10,7%.
Salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā pieauga par 8,9 %, no tā vispārējās valdības sektorā par 9,2 %, bet privātajā sektorā pieaugums bija zemāks – 2,4%.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās., skaidro CSP.
Darba samaksas fonds 2023.gada otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni valstī kopumā pieauga par 13,2% jeb 399,4 miljoniem eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, – par 7,7 tūkstošiem jeb 1%.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 20,2% (lielākais pieaugums zivsaimniecībā); ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 19,0%; ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – par 18,9%; transporta un uzglabāšanas nozarē – par 18% (lielākais pieaugums gaisa transporta nozarē); enerģētikas nozarē – par 15,2%; valsts pārvaldē – par 14,6%.
Jāatzīmē, ka straujāku kāpumu ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē un enerģētikas nozarē ietekmēja ne tikai atalgojumam paredzēto līdzekļu palielinājums, bet arī pilnas slodzes darbinieku skaita kritums.
2023.gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī finanšu un apdrošināšanas darbību (2 656 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 523 eiro), enerģētikas (2 041 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (1 937 eiro), valsts pārvaldes (1 777 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1 710 eiro), veselības un sociālās aprūpes (1 662 eiro), ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (1 582 eiro) un lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (1 552 eiro).
Viszemākā vidēja darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 985 eiro pirms nodokļu nomaksas.
2023.gada otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar 2022.gada otro ceturksni, vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Pierīgā (14,9%) un Vidzemē (14,1%). Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1 690 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1 077 eiro), kas ir par 36% mazāk nekā galvaspilsētā.
Gada laikā vidējā atalgojuma
plaisa starp Rīgu un reģioniem samazinājĀs visoS, izņemot Zemgali.
Lielākais samazinājums bija vērojams Pierīgā (3,1 procentpunkti).
Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2023. gada otrajā ceturksnī bija 10,48 eiro, un gada laikā tā pieauga par 13,8% (2022.gada otrajā ceturksnī – 9,21 eiro). Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,55 līdz 13,12 eiro jeb par 13,6%. To ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 13,3% un nostrādāto stundu samazinājums par 0,3% gada laikā.
No Baltijas valstīm Latvijā vidējais atalgojums audzis lēnāk.
Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, Lietuvā un Igaunijā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas pieauga līdzīgi: Igaunijā – par 12,4%, Lietuvā – par 12,3%. Latvijā gada pieauguma temps bija nedaudz zemāks – 12%.
Šajā gadā visās Baltijas valstīs tika palielināta valstī noteiktā minimālā alga. Visstraujākais minimālās algas pieaugums bija Latvijā – 24% (no 500 līdz 620 eiro), Lietuvā – 15,1% (no 730 līdz 840 eiro), Igaunijā – 10,9% (no 654 līdz 725 eiro).
Lasiet arī: Igaunijā šā gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa bija 1 873 eiro
