Aptaujas rezultāti parāda, ka 27% vecāki nav pārrunājuši ar bērniem, ka ar elektroskrejriteni drīkst pārvietoties tikai no 14 gadu vecuma, liecina VAS Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotie dati.
CSDD norāda, ka 19% respondentu atzinuši, ka šo jautājumu ir pārrunājuši virspusēji vai vispār nezina, ka bērni vecumā līdz 14 gadiem nedrīkst braukt ar elektroskrejriteņiem.
Eksperti uzsver, ka bērnu drošu paradumu ceļu satiksmē trūkums ir viens no iemesliem,
kādēļ palielinās ne vien ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros cieš bērni, bet arī to bērnu skaits, kuri, krītot no elektroskrejriteņiem, vēršas pēc palīdzības Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā.
Valsts policijas (VP) statistika atklāj, ka
ceļu satiksmes negadījumu skaits, kas notikuši, pārvietojoties ar elektroskrejriteni, un kuros iesaistīti bērni vecumā līdz 18 gadiem, šogad laikā līdz jūnijam, salīdzinot ar pērno gadu, ir palielinājies par 62%.
Turklāt liela daļa bērnu elektroskrejriteņus izmanto neatļautā vecumā līdz 14 gadiem.
Arī CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks apstiprina, ka situācija ir satraucoša – šogad bērnu ceļu satiksmes negadījumos cietuši vairāk nekā iepriekšējos gados. Aksenoks norāda, ka tam ir vairāki iemesli, piemēram, pieaugošā satiksmes intensitāte. Viņš skaidro, ka pēdējo gadu laikā ir palielinajies ne vien automašīnu, bet arī dažādu mikromobilitātes braucamrīku skaits uz ceļiem, kas īpaši uzrunājuši mazāk pieredzējušos un līdz ar to lielākam riskam pakļautos ceļu satiksmes dalībniekus – bērnus un jauniešus.
“Tāpat bērnu drošību ietekmē viņu uzvedība uz ceļa un zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem – šajā ziņā liela loma drošu paradumu iedibināšanā ir priekšzīmīgai vecāku rīcībai un zināšanām. Tiesa, mēs, pieaugušie, šajā ziņā daudz kļūdāmies, aizmirstot, ka bērni no mums mācās. Kā liecina aptaujas dati, arī zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem vecākiem ir jāuzlabo,” pauž Aksenoks.
Līdz jūlija beigām 58 bērni, kas šogad nonākuši Bērnu slimnīcā, atzinuši, ka trauma gūta, krītot no elektroskrejriteņa. Pagājušajā gadā jūlija beigās šis skaitlis bija 42.
Līdz ar to Bērnu slimnīca novēro gadījumu skaita pieaugumu, un šogad ir bijušas īpaši smagas traumas. Pagājušajā gadā visvairāk traumu, krītot no elektroskrejriteņiem, Bērnu slimnīcas pacientiem bija augustā – 23. Šogad mēneša “rekords” tika pārspēts jau maijā.
Bērnu slimnīcas bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs, Latvijas bērnu ķirurgu asociācijas prezidents Jānis Upenieks atklāj, ka gūtās traumas, krītot no elektroskrejriteņiem, ir smagas, un smagi cieš tieši galva.
“Krītot no elektroskrejriteņa, biežāk gūtās traumas ir galvas, sejas un roku traumas. Labākajā gadījumā tie ir sasitumi, kas milzīgas sekas nerada, tomēr ir arī daudz gadījumu, kad bērni gūst smagas traumas, piemēram, vaļējus lūzumus, kad nepieciešama operēšana, intensīvā terapija un ilgstošs atveseļošanās process. Dažādi pētījumi liecina, ka, pārvietojoties ar elektroskrejriteni, ir aptuveni 2 līdz 3 reizes augstāks risks gūt tieši galvas traumu.
Lai mazinātu traumu smagumu, viens no risinājumiem ir aizsarglīdzekļu, īpaši ķiveru, izmantošana,” norāda Upenieks.
If Apdrošināšana personu risku apdrošināšanas risku vadītāja Inga Draule, skaidro, ja salīdzina nelaimes gadījumu apdrošināšanas pieteikumu skaitu, kas iesniegts šajā un aizvadītajā gadā, tad redzams, ka līdz šim brīdim atlīdzību pieteikumu skaits jau ir trīskāršojies.
Draule norāda, ka lielākoties tiek saņemti atlīdzības pieteikumi par gadījumiem, kuros ir cietušas pilngadīgas personas, šogad vasaras sezonā ir arī saņemti daudzi pieteikumi arī par bērniem, kuri jaunāki par 14.gadiem.
“Piemēram, fiksējām gadījumu, kad 13 gadīgs bērns bija vadījis elektroskrejriteni un, pēc neveiksmīga manevra, piedzīvoja kritienu, kā rezultātā viņš lauzis četrus plaukstas kaulus. Diemžēl varam secināt, ka, vadot elekroskrejriteni, bieži tiek izvēlēts nepiemērots braukšanas ātrums, jo vairumā pieteikumu nelaimes gadījumu apstākļi tiek raksturoti, norādot“nepaguvu nobremzēt” vai“pēkšņi priekšā parādījās bedre, cilvēks, automašīna,” stāsta Draule.
CSDD aptaujas dati liecina, lai gan 57% iedzīvotāju nav saskārušies ar situācijām, kurās bērni neatļautā vecumā brauc ar elektroskrejriteni,
31% norādīja, ka redzot šādu situāciju, nav bērnu apturējuši vai aizrādījuši viņam, jo uzskata, ka tā nav viņu atbildība.
Tikai 6% aptaujāto ir tūlītēji rīkojušies un aizrādījuši bērnam par situācijas bīstamību. Savukārt 2% aptaujāto ir nekavējoties informējuši Valsts policiju par šo notikumu un vēl tik pat – ievietojuši informāciju par redzēto situāciju sociālajos tīklos.
“Dati pārsteidz ne tikai tādēļ, ka ļoti daudzi ir redzējuši bērnus uz elektroskrejriteņiem neatļautā vecumā, bet arī tādēļ, ka pieaugušie šādās situācijās ir bijuši vienaldzīgi. Izpratni par ceļu satiksmi un tās kultūru neveido tikai vecāki, bet mēs kā sabiedrība kopumā. Tāpēc svarīgi, lai priekšzīme ir un paliek augsta prioritāte visiem, arī tad, ja tas prasa rīcību situācijās, kur nav iesaistīti mūsu pašu bērni,” spriež Aksenoks.
Aksenoka ieskatā, mērķim ir jābūt veidot izpratni par pieaugušo atbildību bērnu un jauniešu satiksmes drošības nodrošināšanā, kas ilgtermiņā samazinātu ceļu satiksmē cietušo bērnu un jauniešu skaitu un palielinātu bērnu un jauniešu skaitu, kuri lieto drošības līdzekļus, piemēram, bērnu sēdeklīšus, ķiveres, atstarotājus, u.c.
Ar 27.jūliju CSDD kopīgi ar Bērnu slimnīcu un Valsts policiju uzsāka kampaņu Tava priekšzīme – svarīgākā ceļazīme, kas aicina visus pieaugušos, bet jo īpaši vecākus, atcerēties, ka bērni no viņiem mācās, arī, kad runa ir par ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu un drošu rīcību uz ceļiem.
Kampaņa vērš uzmanību uz 3 būtiskām situācijām ceļu satiksmes negadījumos, kuros cieš bērni, aicinot vecākus lietot bērna vecumposmam atbilstošu autosēdeklīti līdz viņš sasniedz 150 cm augumu, bērnu vienmēr tajā piesprādzējot; aicinot ievērot, ka bērniem līdz 12 gadiem, pārvietojoties ar mikromobilitātes līdzekļiem, ķivere jālieto obligāti, un tā ir ieteicama ikvienam velobraucējam; aicinot izglītot bērnus, ka līdz 14 gadu vecumam ar elektroskrejriteni nedrīkst braukt, un tas ir transportlīdzeklis 1 personai.
Lasiet arī: Sestdien satiksmes negadījumos cietuši 2 gājēji un 3 elektrisko skrejriteņu vadītāji
