Tūkstošiem kreisi noskaņotu protestētāju svētdienas, 30.jūnija, vakarā pulcējās Parīzē pēc ārkārtas vēlēšanu pirmās kārtas, kurā, saskaņā ar sākotnējām aplēsēm, galēji labējā Nacionālā apvienība (RN) ieguva 33% balsu, bet steigšus izveidotā kreisā alianse “Jaunā tautas fronte” (NFP) – aptuveni 28% balsu un Makrona pārstāvētā alianse – 20,5-23% ziņo, “Politico” un “Reuters”.
Tā ir milzīga prezidenta Makrona sakāve, kurš bija izsludinājis ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad šī mēneša sākumā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās viņa sarakstu sagrāva RN.
“Mani patiešām uztrauc tas, ka pie varas nāks galēji labējie,” sacīja 23 gadus vecais students Albans, kurš vēlējās tikt identificēts vārdā. Viņš piebilda, ka viņš joprojām ir cerības pilns: “Mums vēl ir atlikusi nedēļa, tāpēc mēs turpināsim cīnīties.”
Foule de plus en plus importante sur la Place de la République à Paris contre le RN.#ElectionsLegislatives2024 #legislatives2024 pic.twitter.com/POesrGz9PQ
— Luc Auffret (@LucAuffret) June 30, 2024
Parīzē un citās lielākajās Francijas pilsētu ielās sākās daudzi spontāni protesti. Demonstranti uzcēla barikādes, meta pudeles un petardes uz policiju, kas atbildēja ar asaru gāzi.
In Paris and other major French cities there were many thousands of spontaneous protests – DW
The demonstrations took place against the background of the high result of the right-populist party “National Union” of Marine Le Pen in the first round of parliamentary elections.
The… pic.twitter.com/XiZsPJn6Bc
— NEXTA (@nexta_tv) July 1, 2024
Ja pirmajā kārtā neviens neiegūst 50% balsu, otrajai kārtai automātiski kvalificējas divas labākās partijas, kā arī tās, kas ieguvušas 12,5% reģistrēto vēlētāju balsu. Otrajā kārtā vēlēšanu apgabalu iegūst tas, kurš iegūst visvairāk balsu.
RN mērķis ir iegūt absolūto vairākumu – 289 vietas 577 deputātu Nacionālajā asamblejā,
taču prognozes attiecībā uz otro kārtu, kas notiks nākamajā svētdienā, 7.jūlijā, liecina, ka tas varētu neizdoties un šobrīd ticamāks iznākums varētu būt pakārtots parlaments, kurā RN ir lielākais vietu skaits.
Nacionālais rallijs (RN), kas savulaik tika marginalizēts rasisma un antisemītisma dēļ, tagad ir tuvāk varai nekā jebkad agrāk, ko veicina vēlētāju neapmierinātība ar Makronu, dzīves dārdzības pieaugums un imigrācijas problēmas.
Par otru lielāko politisko spēku kļuva “Jaunā Tautas fronte” – kreiso spēku apvienība, ko veidoja partija “Nepiekāpīgā Francija”, sociālisti, zaļie un komunisti. Lai gan ir maz ticams, ka aliansei izdosies iegūt vairākumu, tās līderis Žans Luks Melanšons (Jean-Luc Mélenchon) to pozicionēja kā galveno opozīciju galēji labējam RN, mudinot stratēģiski izstāties no vēlēšanu apgabaliem, lai stiprinātu galvenās partijas izredzes otrajā kārtā.
Vēlētāju aktivitāte bija augsta salīdzinājumā ar iepriekšējām parlamenta vēlēšanām, kas liecina par politisko degsmi, ko Makrons izraisīja ar savu politiski riskanto lēmumu sasaukt parlamenta vēlēšanas.
Pulksten 17.00 pēc vietējā laika vēlētāju aktivitāte bija gandrīz 60% salīdzinājumā ar 39,42% pirms diviem gadiem, kas ir augstākais salīdzināmais aktivitātes rādītājs kopš 1986.gada parlamenta vēlēšanām.
