Otrdien, 3.septembrī, kad Krievija ar divām ballistiskajām raķetēm trāpīja militārajam institūtam Poltavā, sagraujot Militārā sakaru institūta ēku un blakus esošo slimnīcu, gāja bojā vismaz 41 cilvēks un vairāk nekā 180 tika ievainoti, paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis, kas bija viens no nāvējošākajiem atsevišķajiem triecieniem kara laikā, ziņo “Reuters”.
“Viena no Sakaru institūta ēkām tika daļēji sagrauta. Cieta arī netālu esošā slimnīcas ēka. Cilvēki atrodas zem gruvešiem. Daudzus izdevās glābt. Vairāk nekā 180 cilvēku tika ievainoti. Diemžēl daudzi gāja bojā. Šobrīd ir zināms, ka bojā gājis 41 cilvēks,” Zelenskis sacīja video paziņojumā.
Viņš piebilda, ka ir devis rīkojumu veikt pilnīgu un ātru uzbrukuma apstākļu izmeklēšanu.
Arī Ukraina ar vairāk nekā 158 droniem nedēļas nogalē uzbruka Krievijai, nodarot bojājumus naftas pārstrādes rūpnīcai netālu no Maskavas un elektrostacijai.
“Krievu zvēriem par šo triecienu noteikti nāksies atbildēt,” Zelenskis sacīja “Telegram”.
Viņš atkārtoti aicināja palielināt Rietumu pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi un mudināja sabiedrotos atļaut izmantot to tālās darbības ieročus triecieniem dziļāk Krievijas teritorijā, lai aizsargātu Ukrainu.
“Mēs nepārtraukti sakām visiem tiem, kam pasaulē ir vara apturēt šo teroru – pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķetes ir nepieciešamas Ukrainā, ne kaut kur noliktavā. Tāla darbības rādiusa triecieni, kas var mūs pasargāt no Krievijas terora, ir vajadzīgi tagad, nevis kaut kad vēlāk. Diemžēl katra kavēšanās diena nozīmē cilvēku upurus.”
❗️ BREAKING: Ukrainian President Zelenskyy confirmed the strike on Poltava
“According to the information available now, two ballistic missiles. The hit hit the territory of the educational institution and a neighboring hospital. One of the buildings of the Institute of… pic.twitter.com/WhQN471ijF
— NEXTA (@nexta_tv) September 3, 2024
Tikmēr ASV amatpersonas, kuras vēlējās palikt anonīmas, jo nav pilnvarotas apspriest šo tematu, paziņojušas, ka ASV ir tuvu tam, lai noslēgtu vienošanos par Ukrainas apgādāšanu ar tāla darbības rādiusa JASSM raķetēm, kas varētu mainīt konflikta dinamiku, ļaujot veikt triecienus dziļi Krievijas teritorijā.
Lēmums, par kuru paredzēts paziņot šoruden, vēl nav galīgi apstiprināts, un Kijivai nākšoties gaidīt vairākus mēnešus, kamēr ASV pirms piegādēm atrisinās tehniskos jautājumus.
JASSM nosūtīšana uz Ukrainu varētu būtiski mainīt konflikta stratēģisko ainavu, jo vairāk Krievijas teritorijas nonāktu spēcīgas, precīzi vadāmas munīcijas darbības zonā, kas ir svarīgs Baidena administrācijas uzdevums, norādīja amatpersonas.
JASSM raķešu palaišana no Ukrainas ziemeļu robežas varētu tikt vērsta pret Krievijas militārajiem objektiem Voroņežā un Brjanskā, savukārt to izvietošana netālu no frontes līnijas dienvidos varētu skart lidlaukus un jūras spēku objektus Krimā.
Lasiet arī: Zemessardzes komandieris bažīgs par Putina gauso rīcību attiecībā uz situāciju Kurskā
