Lauksaimnieki ceturtdien, 1.februārī, meta olas un akmeņus uz Eiropas Parlamentu, taisīja ugunsgrēkus ēkas tuvumā un aizdedzināja petardes protesta laikā, lai izdarītu spiedienu uz Eiropas Savienības (ES) līderiem, lai tie palīdzētu lauksaimniekiem nodokļu un augošo izmaksu jomā. Līderi pulcējās Briselē, lai panāktu vienošanos par palīdzības naudas piešķiršanu Ukrainai, ziņo Reuters.
Protestētāji mēģinājuši nojaukt barjeras, kas bija uzceltas pie parlamenta, netālu no samita norises vietas, taču policija viņus atvairījusi ar ūdens šļūtenēm, kā arī asaru gāzi.
Protesting farmers threw eggs at the European Parliament building in Brussels pic.twitter.com/83W2drSApB
— NEXTA (@nexta_tv) February 1, 2024
Protestu laikā Briselē aptuveni 1 300 traktoru, no dažādām ES valstīm, tostarp Itālijas un Spānijas, bloķēja galvenos pilsētas ceļus.
Drošības dienesti, tērpušies ekipējumā, apsargāja parlamenta teritoriju, kur pulcējās valstu līderi un tika ziņots, ka laukumā esošā statuja tikusi bojāta.
"This is Not the Europe We Want"
Brussels in gridlock today as protesting farmers shut down the city centre right in time for #EUCO
From CAP, Ukraine, and the green transition, many feel the sector a sacrificial lamb to social engineering
More coming w/ @EuroConOfficial pic.twitter.com/yVMOywDCGF
— Thomas O'Reilly (@TOR_EuroCon) February 1, 2024
Lauksaimnieki uz traktoriem izvietojuši plakātus ar vēstījumiem: “Ja tu mīli zemi, atbalsti tos, kas to apsaimnieko” un “Nav lauksaimnieku, nav pārtikas”.
Demonstrāciju mērķis ir panākt, lai ES līderi sadzirdētu lauksaimniekus.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola (Roberta Metsola) sacīja lauksaimniekiem, ka “mēs jūs redzam un dzirdam”.
Lauksaimnieki visā Eiropā ir panākuši zināmus kompromisus, tostarp ES Komisijas priekšlikumus ierobežot lauksaimniecības produktu importu no Ukrainas un atvieglot vides aizsardzības noteikumus attiecībā uz neapstrādātajām zemēm.
Neraugoties uz to, lauksaimnieki apgalvo, ka veiktie pasākumi ir nepietiekami, tāpēc lauksaimnieki sāk protestēt arī citās valstīs.
Lai gan lauksaimnieku krīze oficiāli neesot iekļauta ES samita darba kārtībā, paredzams, ka tā tiks apspriesta neoficiāli.
Beļģijas premjerministrs Aleksandrs de Kroo (Alexander De Croo) uzsvēris, ka samitā ir jāapspriež lauksaimnieku sūdzības, uzsverot, cik svarīgi ir nodrošināt, lai lauksaimnieki par saviem produktiem saņemtu taisnīgas cenas.
Turklāt Īrijas premjerministrs Leo Varadkars (Leo Varadkar), atsaucoties uz Francijas prezidentu Emanuelu Makronu (Emmanuel Macron), pauda iebildumus pret tirdzniecības nolīguma parakstīšanu ar Dienvidamerikas valstu grupu “Mercosur” pašreizējā formā, tādējādi atbalstot galveno lauksaimnieku prasību.
Lasiet arī: “Latraps”: Šogad lauksaimniecības nozarei lielākais izaicinājums būs stabilizēt finanšu situāciju
Lasiet arī: Lauksaimnieki piesaka protestus, prasot nozares sakārtošanu
