Igaunijas Vides pārvaldes savvaļas dzīvnieku eksperts Pīps Mennils (Peep Männil) pastāstīja, ka lielo savvaļas dzīvnieku skaita noteikšanai tiek izmantoti lidroboti, medību kameras, pazīmju pētīšana un novērojumi, bet neviens no dzīvniekiem noteikti nekārojot uzbrukt cilvēkiem, raksta “ERR News.”
Mennils, kurš nodarbojas ar vilku pētniecību, sacīja, ka var aplēst lielo gaļēdāju skaitu savvaļā, bet precīza to saskaitīšana nav iespējama, turklāt lielākā daļa no šiem dzīvniekiem ir aktīvi naktīs. Zinātnieks norādīja, ka vienīgie lielie dzīvnieki, kas tiek individuāli uzskaitīti, ir pelēkie roņi, un tas ir iespējams tikai tāpēc, ka tie pavasaros un vasarās savācas lielākos baros uz ledus un piekrastēs, lai mainītu kažoku, un tad tos saskaita, izmantojot lidrobotus.
Sauszemes lielo dzīvnieku monitoringa metodes paļaujas uz aktivitātes pazīmju uzskaitīšanu vai noteiktas grupas izvēli populācijā (piemēram, mātītēm ar mazuļiem). Lielie gaļēdāji – vilki, lūši, lāči un šakāļi – tiek skaitīti arī pēc novērojumiem. Mennils gan piebilda, ka tie ir nejauši novērojumi. Tāpat medniekiem tiek lūgts uzkrāt noteiktus datus, un monitorings ir sadalīts divās daļās – vispirms mednieki ievāc sākotnējo informāciju, un pēc tam ar to strādā Vides pārvalde.
Dažās zonās uzskaite netiek veikta, piemēram, aizsargājamajās teritorijās.
Vides pārvalde ievāc arī pati savus datus, jo īpaši attiecībā uz vilkiem – pētnieks pastāstīja, ka šiem dzīvniekiem ir ļoti augts reproduktīvais potenciāls, un to skaits gada laikā var ievērojami mainīties.
Mennils uzsvēra, ka lielie dzīvnieki Igaunijā nemedī cilvēkus, un no tiem baidās. Igaunijas dabā cilvēkus “medī” kukaiņi – dunduri, ērces un odi. Viņš piebilda, ka lācene var uzbrukt, lai aizsargātu mazuļus, un tādā gadījumā ieraugot lāci labāk ir atkāpties, un visbiežāk negadījumi notiek tad, kad ne cilvēks, ne lācis nav pamanījuši viens otru līdz brīdim, kad pārāk pietuvojušies viens otram. Augstākais risks sastapties ar lāci ir pavasarī, kad mazuļi vēl ir pārāk mazi, lai sekotu mātei, un tas pats attiecoties uz mežacūkām – sivēnmate var uzbrukt, kad migā ir mazuļi. Tomēr parasti dzīvnieki jau iztālēm sadzird cilvēka tuvošanos, un laicīgi dodas prom.
Lasiet arī: Rumānijā palielina lāču nomedīšanas kvotas; “caurumi” to izpildē paliek