Itālija, Francija un septiņas citas valstis kopīgā vēstulē Eiropas Komisijai norādījušas, ka Vidusjūrā viļnu varā atstātais Krievijas sašķidrinātās gāzes tankkuģis “Arctic Metagaz” rada draudus kuģu satiksmei un videi, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Krievijas Ārlietu ministrija atzinusi, ka kuģis dreifē Vidusjūrā, un norādīja, ka Maskavas turpmāka iesaiste situācijas risināšanā ir atkarīga no konkrētiem apstākļiem.
Eiropas valstu vēstulē EK sacīts, ka “Arctic Metagaz” dreifē starp Maltas un Itālijas krastiem. Tas radot divkāršus izaicinājumus: pirmkārt, tiek apdraudēta kuģu satiksmes drošība, un, otrkārt, nepieciešams novērst apdraudējumu videi. Valstis norādījušas, ka kuģa nedrošais stāvoklis kopā ar tā pārvadāto kravu rada nopietnas bažas par smagu ekoloģisko katastrofu ES kuģniecības telpas sirdī.
Eiropas Savienība norādījusi, ka “Arctic Metagaz” ir daļa no krievu ēnu flotes – parasti sliktā tehniskā stāvoklī esošiem tankkuģiem ar viltotu karogu un dokumentāciju, kas tiek izmantoti sankciju apiešanai. Līdz ar to
jebkāda rīcība situācijas risināšanai apdraudot ES sankciju režīma vienotību, efektivitāti un preventīvo nozīmi.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova paziņojusi, ka Maskava uztur kontaktus ar kuģa īpašnieku un ārvalstu atbildīgajām iestādēm. Uz kuģa neesot apkalpes, un tajā atrodas ap 700 tonnu dažādu veidu degvielas un ievērojams daudzums sašķidrinātās dabas gāzes. Zaharova uzsvēra, ka konkrētajai situācijai piemērojamā starptautiskā likumdošana nosaka, ka problēma jārisina ap jūru esošajām valstīm. Krievijas kā karoga valsts un kuģa īpašnieka tālākā iesaiste esot atkarīga no noteiktiem apstākļiem.
Krievijas Satiksmes ministrija pēc kuģa nogrimšanas teica, ka tam uzbrukts ar ukraiņu lidrobotiem, kas esot palaisti no Lībijas krastiem. Lībijas kuģniecības aģentūra 4.martā informēja, ka kuģis nogrimis starp Lībijas un Maltas krastiem. Kijiva nav uzņēmusies atbildību par uzbrukumu “Arctic Metagaz.”
Lasiet arī: Vidusjūrā nogrimis Krievijas tankkuģis; Maskava vaino ukraiņus
