Viedokļa raksts/Ilona Bērziņa
Latvijai steigšus vajadzīgs “nabagu likums”. Citādi nākamreiz, kad vajadzēs līdzekļus izšķērdības radīto budžeta caurumu aizbāšanai, būs grūti izdomāt, cik sociāli mazaizsargātam jābūt cilvēkam, lai viņu valstiski pareizi aptīrītu.
Lēmums, ka maznodrošinātiem cilvēkiem nekāda palīdzība pārtikas paku veidā vairs nepienākas, ir bezatbildīgs un nožēlojams. Tā robežšķirtne, kura šķir mazturīgu personu no trūcīgas, patiesībā ir ļoti šaura un, pilnīgi iespējams, ka tieši minētās pārtikas pakas daudziem ļāva noturēties virs ūdens. Tagad saņemt pārtikas pakas varēs tikai trūcīgie, kā arī krīzes situācijā nonākušie Latvijas un šeit patvērumu radušie Ukrainas iedzīvotāji. Turklāt pārtikas paku skaits vienam saņēmējam ir izdalīts ar divi, proti, trūcīgie ceturksnī saņems tikai vienu pārtikas preču komplektu līdzšinējo divu vietā.
Visa bēda tā, ka Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) Latvijai iedalītie līdzekļi ir gandrīz “noēsti”, bet valsts maka turētāja Finanšu ministrija, sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju vienīgo stuti un balstu – Labklājības ministriju (to saku bez kādas ironijas), pasūtījusi trīs mājas tālāk. Tā sakot, nabagiem mums naudas nav, pārpuriniet paši savas lādes un uzkrājumu cūciņas!
Sākumā būtu jāsaprot, kas tad ir tie turīgie mazturīgie, kuriem vairs reizi ceturksnī nepienāksies ESF+ uzsauktā eļļa, gaļas konservi, kviešu milti, cukurs, tēja, auzu pārslas, nu un vēl varbūt ziepju gabaliņš? Tie ir ļaudis, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 411 eiro (pirmajam vai vienīgajam cilvēkam mājsaimniecībā).
Un tagad priecīgā ziņa – Saeimas deputātu algas neiesaldēs un viņu atalgojuma pieaugums nākamgad tiks ierobežots līdz 2,6%! Saeimas spīkeres Daigas Mieriņas (ZZS) vārdiem runājot, viens fantastiski pārdomāts lēmums! Paši tak saprotat, ka pavisam iesaldējot parlamentāriešu jau tā trūcīgās mēnešalgas – 4 220 eiro pirms nodokļu nomaksas, citējot Mieriņas kundzi: “Turpmākajos gados var rasties situācija, ka deputātu mēnešalgas var palielināties ļoti krasi, kas prasīs nesamērīgi augstu kāpumu Saeimas budžetam.” (Deputātu, tāpat kā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu mēneša atalgojums tiek noteikts par pamatu ņemot bāzes mēnešalgu un tai piemērojot koeficientu. Savukārt bāzes mēnešalgas aprēķini balstās uz vidējās darba samaksas pieaugumu valstī.)
Dzirdot par šiem cipariem, tāpat kā par teju divsimt tūkstošus eiro vērto militarizēto kompozīciju pie NBS bāzes Ādažos, pusmiljarda eiro uzdāvināšanu “air Baltic” vai sazin cik miljardus vēl paģērošo “Rail Baltica” būvniecību, šķiet, ka patiesībā dzīvojam Leiputrijā un prasmē apsaimniekot savas ostas, nacionālo aviokompāniju, dzelzceļu un mūsu valsts dabas bagātības drīz apsteigsim Dubaiju. Ja tā īsti ļautu varu dažādiem puskoka lēcējiem valdības aprindās, gan jau uz papīra pavisam drīz tā arī izskatītos. Taču visu šo “sapņu statistiku” bojā tie aptuveni piecdesmit pieci, ziemas mēnešos pat sešdesmit tūkstoši iedzīvotāju, kuriem ik mēnesi nepieciešams atbalsts. Nekur nav arī pazuduši tie 22,5% Latvijas iedzīvotāju, kuri vienā tiesiskā, 21.gadsimta Eiropas valstī ir pakļauti nabadzības riskam. Tie gan ir 2022.gada dati, tomēr nedomāju, ka pāris gadu laikā situācija būtu mainījusies.
Uz šī fona ielaist roku iedzīvotāju otrā pensiju līmeņa uzkrājumos, lai arī tikai par vienu procentpunktu, ir vienkārši nelietīgi. No otras puses arī šeit ir sava pozitīvā iezīme – cilvēki beidzot skaidri redz, ka viņu rekordīsā laikā savāktajiem 18 000 parakstiem pret izmainām pensiju līmeņos, valdošās koalīcijas acīs nav ne mazākās nozīmes. Tāpat, starp citu, kā bankas “Citadele” veiktajai aptaujai, saskaņā ar kuru 77% Latvijas iedzīvotāju ir pret šo ieceri. Jo Saeimas vēlēšanas, ziniet, vēl tālu, bet budžeta caurums jālāpa jau šodien.
Apelēšana pie šķērdētāju goda prāta nelīdzēs. Ja pavisam sāks ost pēc sviluma, gan jau atradīs kādu sīku vai ne pārāk “gariņu”, kuram uzgrūst vainu par kārtējo nepārdomāto projektu. Drīzāk derētu iedzīvināt Latvijā Vācijas nodokļu maksātāju federācijas (Bund der Steuerzahler) ilggadējo praksi un katru gadu nodokļu maksātāju “Melnajā grāmatā” apkopot un publicēt ziņojumu par dīvainos un neefektīvos projektos izšķērdēto nodokļu maksātāju naudu.
Starp citu, šogad šāds ziņojums iznāca jau 52.reizi. Mēs varētu iet vēl tālāk par vāciešiem – pie katra šāda dīvaina projekta nopublicēt arī idejas politiskā bīdītāja bildi vai arī to valsts amatpersonu foto, pateicoties kuru neuzmanībai, bezatbildībai vai arī vienaldzībai šāds objekts varēja tapt. Piemēram, uz bruņutransportiera CVR(T) fona varētu pozēt aizsardzības ministrs Andris Sprūds (PRO) un NBS komandieris Leonīds Kalniņš, “Rail Baltica” tilta balsts Daugavā kalpotu kā fons vismaz pēdējiem trim satiksmes ministriem ar Kasparu Briškenu (PRO) centrā. Vēl ir Wolt un Bolt kurjeru pieredzes pētījums par 300 tūkstošiem eiro un gan jau līdzīgu gadījumu netrūkst. Turklāt jāatzīmē, ka vāciešu tolerance pret šādiem nelietderīgiem tēriņiem ir ievērojami zemāka – viņi “cepas” arī par 3 000 eiro. Varbūt beidzot arī Latvijā būtu laiks saprast, ka visas šīs “militārās tēlniecības kompozīcijas” un citi brīnumi top par naudu, kura nodokļu veidā paņemta no mūsu pašu kabatām? (Paldies Mārim Puķītim, kura raksts jauns.lv mani iedvesmoja pievērsties nodokļu maksātāju “Melnās grāmatas” tematikai).
Lasiet arī: 183 tūkstoši par “kompozīciju”: vai Sprūds un Kalniņš tiešām neko nezināja?
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!