Autore: Ilona Bērziņa/Viedokļa raksts
Diemžēl arvien vairāk izskatās, ka pusmiljardu eiro no nodokļu maksātāju naudas valdība “airBaltic” būs uzsaukusi velti. Potenciālo publisko piedāvājumu (IPO) kaut kā vēl nemana, bet visādas dīvainības gan. “airBaltic” mierīgu prātu uzmetusi ap 67 tūkstošus pasažierus, kuriem vajadzēja lidot 4 670 atceltajos reisos, un nekas.
Šajā stāstā jautājumu ir vairāk kā atbilžu, bet ļaudis, kuri mierīgi pieļāva Latvijas nacionālās aviokompānijas iesēšanos peļķē, slēpjas aiz lidmašīnu dzinēju ražotāja “Pratt & Whitney” muguras. Pie visa vainīga esot ražotāja nespēja laicīgi nodrošināt dzinēju tehniskās apkopes, “airBaltic” vainas te nav.
Vai patiešām kāds valdībā vēl domā, ka “airBaltic” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, kurš visu šo sastrēgumu pieļāva, ir labs mūsu nacionālās aviokompānijas vadītājs un godam nopelnījis tos vairāk kā astoņsimt tūkstošus eiro gadā?
Kas bija tie nepārvaramie šķēršļi, kuru dēļ šo dzinēju apkopi nevarēja veikt daļai lidmašīnu, tad atkal nākamai daļai, utt?
Vai tiešām nebija iespējams to sadalīt mazākam lidmašīnu skaitam dažādos laika periodos? Ja nebija, tad kāda iemesla dēļ? Šos, un vēl citus jautājumus uzdevu arī “airBaltic” korporatīvās komunikācijas nodaļai, un ar nepacietību gaidu atbildi.
Pats būtiskākais ir jautājums – kādēļ paziņojums par kopumā 4 670 lidojumu atcelšanu parādījās tikai 2025. gada pirmajā darba dienā – 2.janvārī? Diezin vai pirmajā dienā pēc svētkiem kāds augsts priekšnieks no “Pratt & Whitney” būs piezvanījis Martinam Gausam un teicis: klau, mēs te nevaram tos dzinējus apkopt. Tas, ka ar dzinēju apkopi būs problēmas, bija zināms jau labu laiku iepriekš, un es nebūtu pārsteigta, ja kāda gudra galva visā šai situācija būtu saredzējusi iespēju finanšu rādītāju mākslīgai uzpumpēšanai. Neaizmirsīsim, ka “airBaltic” pirmajā pusgadā strādāja ar teju 90 miljonu eiro lieliem zaudējumiem, un, kā tika stāstīts medijiem, tie “galvenokārt saistīti ar gaidāmo “Pratt &Whitney” dzinēju deficītu 2024.gadā, kā arī paātrinātām amortizācijas izmaksām, ko rada dzinēju pilnas apkopes pirms paredzētā termiņa, kas daļēji saistīts ar metāla pulvera piegādes problēmām”.
Jāsecina, ka “airBaltic” , visticamāk, jau augustā lieliski zināja, ka ziepes ar dzinēju apkopi būs, un, visticamāk, labi apzinoties, ka liela daļa no tiem būs jāatceļ, mierīgu prātu turpināja tirgot biļetes uz “neapkopto dzinēju” reisiem.
Bet varbūt “airBaltic” interneta vietnē joprojām ir iespējams rezervēt lidojumus, par kuriem kompānijas iekšienē ir labi zināms, ka pēc laika tie tiks atcelti? Vai tikai man šķiet, ka šāda attieksme pret saviem klientiem nav pieņemama? Kādēļ lielīties ar jauniem galamērķiem, ja ļoti drīz pēc atklāšanas šos maršrutus atkal klapē ciet?
Mediju ziņa, 2024.gada 4.septembris. “Latvijas lidsabiedrība “airBaltic” turpina paplašināt maršrutu tīklu, uzsākot lidojumus no Rīgas uz četriem jauniem galamērķiem – Klužu-Napoku, Mikonu, Žešovu un Stavangeru. Jaunie galamērķi sniedz klientiem plašas ceļošanas iespējas, piedāvājot atpūtas, biznesa un tālāku savienojumu vajadzības.”
Un tagad nākamā mediju ziņa, 2025.gada 2.janvāris. “Lidsabiedrība vasaras sezonā atcels lidojumus 10 maršrutos no Rīgas – uz Aberdīnu, Belgradu, Klužu-Napoku, Erevānu, Gēteborgu, Mikonu, Prištinu, Žešuvu, Skopji un Stavangeru.” Vēl īsti neesam pieradinājuši pasažierus, ka, teiksim, uz Stavangeru var aizlidot arī no Rīgas, kad jau metamies viņus atradināt? Stāsti, ka pasažieri ir saprotoši un gan jau īpaši neiesprings par lidojumu atcelšanu, diezin vai būs patiesi. Lai cik bēdīgi arī būtu to atzīt, Latvijas nacionālā aviokompānija jau tā netiek uzskatīta par pasažieriem draudzīgāko. Medijos netrūkst pieredzes stāstu par nedraudzīgu, pat rupju stjuartu attieksmi un aiz borta atstātiem pasažieriem. Tos lasot rodas iespaids – neielaidām lidmašīnā tāpēc, ka varējām tā izdarīt! Tieši tik vienkārši.
Protams, satiksmes ministrs Kaspars Briškens nav kavējies demonstrēt savu sašutumu un sociālajā tīklā X izpaudies, ka “kategoriski nepieņemama ir uzņēmuma vadības izvairīšanās no šo savu lēmumu publiskas skaidrošanas.” Bet, mīļais Briškena kungs! Tieši Satiksmes ministrija taču ir AS “Air Baltic Corporaton” valsts kapitāla daļu turētāja un valsts līdzdalības apmērs ir iespaidīgs – 97,14%. Larsa Tūsena SIA “Aircraft Leasing” ar saviem 3,86% akciju diezin vai diriģē parādi.
Varbūt pašreizējā situācijā Satiksmes ministrijai derētu vērtēt arī airBaltic lēmumu par 21. lidmašīnas iznomāšanu vācu “Lufthansai”? Citādi atkal dīvaini sanāk – dalu no airBaltic reisiem izpilda citas kompānijas, pasažieru atsauksmes par kurām svārstās starp “slikti” un “loti slikti”, bet ar mūsu labajām lidmašīnām lido citi un daļa no “airBaltic” (“lidmašīnu parka”) bez pienācīgas dzinēju apkopes vispār stāv dīkā.
Lasiet arī: “airBaltic” paziņo par vairāku tūkstošu lidojumu atcelšanu vasarā