“Sliedes uz Ventspili rūsē. Tas ir absolūtās vadības bezatbildības, nemākulības, organizatoriskā talanta neesamības rezultāts, un to ļoti spilgti redz Rīgas ostā un Ventspils ostā jo īpaši. Tā ir milzīga kaitniecība, to izdarīja Latvijas valdība, mūsu pašu politiķi,” intervijā laikrakstam “Ventas balss” norādījis partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
2019. gadā kravu apgrozījums Ventspils ostā bija pāri 20 miljoniem tonnu, pagājušajā gadā – mazliet pāri 10 miljoniem. Šogad būs ap astoņiem miljoniem, intervijā komentē Lembergs. Ostu reforma turpina buksēt un nekas neliecina, ka tuvākajā laikā valdība ķersies pie tās īstenošanas.
Uz šo brīdi ir izstrādāti kārtējie divi reformas plāni – vienu piedāvā Satiksmes ministrija (SM), otru – Ekonomikas (EM). Satiksmes ministrijas piedāvājums jau izpelnījies skarbu ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) kritiku. Intervijā BNN V.Valainis pauda: “Pirms kādiem piecpadsmit gadiem varēja domāt, ka ostās viss ir labi un tad nu mēs varam sēdēt un spriest par kaut kādām jaunām pārvaldes formām un kaut ko paeksperimentēt. Kā ekonomikas ministrs uzskatu, – šobrīd mēs to nevaram atļauties! Ostu sadalīšana divās pārvaldēs, kas tiek piedāvāta, neizbēgami aizņemtu vairākus gadus. Tas nozīmētu aktīvu pārvērtēšanu, mantas dalīšanu, kredītu dalīšanu un pārskatīšanu. Tie būtu visdažādākie strīdi starp valsti un pašvaldību – kuram ir ceļš, kuram piestātne, kā sadalām ostu maksas, naudas plūsmas jautājumi un citi.”
Satiksmes ministrijas plānā paredzēts pārvaldības ziņā nodalīt ostu un tai blakus esošo infrastruktūru, bet ostas pārvaldītu padome, kurā ir divi valsts pārstāvji un pašvaldības pārstāvis. Savukārt Ekonomikas ministrija piedāvā alternatīvu ostu pārvaldības modeli, kas atšķiras gan no ostu reformā sākotnēji paredzētā, gan SM ierosinātā. EM neatbalsta SM piedāvāto risinājumu nodalīt ostas teritorijas pārvaldīšanu no speciālās ekonomiskās zonas. Ministrijas ieskatā ostas teritoriju un industriālo teritoriju attīstība ir nesaraujami saistītas, un to pārvaldība būtu īstenojama kopīgi. EM arī piedāvā līdztekus valsts un pašvaldību pārstāvjiem Ostas pārvaldē iekļaut arī uzņēmēju pārstāvjus. Savukārt par to, ka ostām jāsaglabā atvasinātas publiskas personas juridisko statusu, abas ministrijas ir vienisprātis.
Komentējot iepriekšējās valdības laikā veikto mēģinājumu Ventspils brīvostas pārvaldes funkcijas nodot valsts akciju sabiedrībai “Ventas osta”, kura tika dibināta pēc Aivara Lemberga un Ventspils brīvostas iekļaušanas ASV sankciju sarakstā, V.Valainis intervijā BNN atzina, ka jau aktīvu pārvērtēšana, kas tādā gadījumā jāveic, ir milzu birokrātija, kas maksā ļoti lielu naudu. “Šāds pārvaldes modelis kļūst ārkārtēji smagnējs un rodas jautājums – kāda vella pēc mēs visu to darām? Ja iespējams atbildēt un sniegt skaidru pamatojumu, kāpēc tas viss ir vajadzīgs, labi. Ja to nevar, tad jābeidz ākstīties un ātri jāpieņem lēmums, kādā veidā ostas strādā.”
A.Lembergs intervijā “Ventas balsij” norādījis, ka “struktūru AS Ventas osta taču uzturēja no Brīvostas pārvaldes līdzekļiem. Cik tur ir izniekoti miljoni pilnīgi nevajadzīgai struktūras uzturēšanai!”
