Ilona Bērziņa, BNN
“Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS) ar Aivara Lemberga karogu mastā pa Latvijas politikas ūdeņiem kuģo jau 21 gadu. Šajā laikā izveidojās tik cieša simbioze, ka politiskā veidojuma distancēšanās no viņa vairs nav iespējama. Gadiem ilgi skaitot mantru par “labo saimnieku”, ZZS tik cieši tai noticēja, ka tagad aizstāv savu ticību visiem spēkiem.
Gunāra Kūtra izpaudumi par “apsūdzētu un notiesātu” miljonāru pieaicināšanu apspriedēs par valsts ekonomikas attīstību viņam maksāja Saeimas spīkera amatu. Ironiskā kārtā arī Saeimas priekšsēdētājas amatā – ar valdošās koalīcijas partneru Jaunās Vienotības (JV) un Progresīvo atbalstu – ievēlētā Daiga Mieriņa gadu iepriekš izteicās, ka tas, ko dara Lembergs, ir “tīras rūpes”. Ar šo saimnieka ideoloģiju izaugusi vesela ZZS politiķu paaudze. Tādēļ nav brīnums, ka daudzi no viņiem “Lemberga – Tēvijas glābēja” tēlam arī svēti tic.
Tomēr man bīstamāka šķiet Mieriņas kundzes kādreizējā retorika attiecībā uz smagos noziegumos apsūdzētajam Ventspils politiķim piemērotajām ASV sankcijām. Atļaušos nocitēt viņas toreiz teikto: “Saprotiet, ja būs jauna valdība, jauni ministri, – viņi arī var aizbraukt uz Ameriku, palūgt tās valdību atcelt sankcijas. Ja jau tik vienkārši jebkurš var atbraukt uz Ameriku un pateikt – noteiksim sankcijas tādam un tādam cilvēkam vai atcelsim sankcijas tādam un tādam.”
Protams, var piekrist, ka priekšvēlēšanu cīņu karstumā cilvēki var sarunāt visdīvainākās lietas. Var arī ticēt, ka Mieriņas kundze mainījusi savu viedokli un tiešām uzskata, ka tagad, atšķirībā no aģitācijas perioda, situācija ir mainījusies un “valsts drošība, gods un tēls partijai ir augstāk par visu.” Visu cieņu tai Mieriņas kundzei, kura paziņoja par norobežošanos no Lemberga.
Tomēr izlieta ūdens sasmelšana ir grūts un nepateicīgs uzdevums. Visa bēda tā, ka ar tamlīdzīgiem izteikumiem ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC)
tiek nostādīts tādā kā pasūtījumu galda lomā,
kurā vienā kabinetā var sankcijas pasūtīt, bet otrā – paprasīt tās noņemt. Šādu domu cilvēku apziņā iedēstīt ir viegli, taču izravēt no tās – jau daudz grūtāk.
Tamlīdzīgu viedokli stiprinājis arī pats ASV sankcionētais Lembergs, pērn Delfi.tv raidījumā Nākamais, lūdzu! sakot: “Kariņa un Bordāna valdība palūdza man noteikt sankcijas, bet mana valdība palūgs noņemt”. Būtībā tamlīdzīgu izpaudumu mērķis ir nonivelēt Lembergam noteikto sankciju nozīmību līdz nullei – pie viena arī viņam izvirzītās apsūdzības korupcijā pozicionējot kā kaut ko sīku un mazsvarīgu.
Aizdomas par korupciju, jo īpaši politisko, nav nekādas pupu mizas, kuras tā vienkārši var paslaucīt zem paklāja. Taču ja tā saucamajās “vecajās demokrātijās” pret politisko korupciju sabiedrībā nekādas iecietības nav, Latvijā dominē viedoklis “Kas par to, ka zog – galvenais, lai dalās ar citiem”. Ar savu pilsētu, piemēram.
Te būtu vietā atgādināt par skandālu ap bijušo Austrijas kancleru Sebastianu Kurcu, pret kuru Austrijas pretkorupcijas birojs pirms pāris gadiem ierosināja lietu aizdomās par mediju uzpirkšanu. Proti, Kurcs vēl 2016.gadā izmantojis valsts budžeta līdzekļus, lai veidotu sagrozītas sabiedriskās domas aptaujas, kurās viņš parādītos kā populārākais kandidāts. Vēlāk maksāts arī populārām avīzēm, lai tajās par šo politiķi parādītos glaimojoši raksti. Vai tikai man šķiet, ka visā šajā stāstā saskatāmas paralēles ar Latviju?
Diemžēl ar mediju (uz)pirkšanu visa līdzība arī beidzas.
Pie Kurca pārstāvētās Konservatīvā partijas (OeVP) biroja tūkstošiem cilvēku pieprasīja viņa atkāpšanos. Rezultātā Kurcs atstāja kanclera amatu, pameta partijas līdera posteni un beigu beigās arī paziņoja par aiziešanu no politikas.
Salīdzinājumam – mūsu Rīdzenes sarunu skandāls beidzās ne ar ko, bet pagājušā gada nogalē pierādījumu trūkumu dēļ (lai gan liecību netrūka) tika izbeigts arī kriminālprocess tā sauktajā Lemberga stipendiātu lietā, kuru izmeklēja pat veselus 17 (!) gadus. Ja kāds neatceras, atgādināšu, – šī lieta tika ierosināta saistībā ar Lemberga, iespējams, slēptajiem maksājumiem visdažādāko partiju politiķiem 2001.–2007.gadā.
Ja reiz atceramies dažādus senus un ne tik senus izteikumus un notikumus, tad gribētu minēt arī kādu Augusta Brigmaņa (ZZS) vēl 2016.gadā paustu pērli, kura kādu laiku politiskajās aprindās bija visai populāra. Proti: “Lemberga politiskā stāja un spēks ir iemesls, kāpēc daudzi uz viņu raugās kā trusīši uz žņaudzējčūsku”.
Īsti nav zināms, cik daudz “trusīšu” Latvijas politiskajās aprindās vēl palicis, tomēr vienai intrigai gan šonedēļ tiks pielikts punkts. Rīgas apgabaltiesa 27.septembrī pulksten 11 pasludinās nolēmumu koruptīvos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga krimināllietā.
Lasiet arī: Siliņa: Lemberga ietekmes gadījumā konkrēto ministru varēs atsaukt no amata
