Viedokļa raksts/Ilona Bērziņa
Taisīt ragavas vasarā un ratus ziemā, tas nav par mums. Mums patīk lekšana uz grābekļiem un jo sāpīgāk, jo labāk. Runa ir par vēlēšanu sistēmas kļūmi, kura it kā ir novērsta, taču neviens nevar apgalvot, ka tehniskās problēmas neatkārtosies.
Varam atviegloti nopūsties, ka ārējs uzbrukums mūsu vēlēšanu sistēmai nav noticis un tātad nekādi tumsas spēki nemēģina kaut kā ietekmēt vai vispār izgāzt galvaspilsētas domes vēlēšanu rezultātus. Un tomēr šis ir burvīgs, mūsdienu realitātei atbilstošs pamācošs stāsts par to, kā “ripināt bumbas” tā, lai gadījumā, ja viss saiet grīstē, grēkāžu lomā nenonāktu neviens. Pieminēšanas vērti ir CVK vadītājas Kristīnes Saulītes pārmetumi iecirkņu darbiniekiem, kuri neesot pietiekami sagatavojušies darbam ar jauno vēlēšanu sistēmu, un Rīgas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Māra Zviedra demonstratīvā atvainošanos tiem pašiem darbiniekiem par nepamatoto “uzbraucienu”. Tālāk Zviedris māj sistēmas virzienā, pauzdams bažas par to, “cik raiti vai ne tik raiti notiek sistēmas darbība”. Vēl tālāk varam draudzīgi rādīt ar pirkstu pašvaldības vēlēšanu sistēmas uzturētāja Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) virzienā, jo sistēma, lūk, “uzkārusies” vēlēšanu sistēmu pārslodzes dēļ.
Atgādināšu, ka runa bija par iepriekšēju nobalsošanu, tātad vēlēšanu iecirkņus nešturmēja milzīgas tautas masas. Ja reiz šī vēlēšanu platforma “pārkarsa” iepriekšējās balsošanas laikā, kad vajadzēja reģistrēt salīdzinoši maz cilvēkus, kas ar to notiks 7.jūnijā? Atļaušos atgādināt A.Čaka ielas pieredzi, par kuru informēja LSM. “[..] pēc iecirkņa durvju atvēršanas nobalsot paspēja vien daži, un tad vēlēšanu komisijas pārstāvji ziņoja, ka “viss apstājies”. Pēc kāda brīža gan sistēma atkal atsāka darbu, bet iecirknī nestrādāja arī skeneris, dokumentus pārbaudīt un personas datus sistēmā nācās ievadīt ar roku, tāpēc veidojas rinda, jo šādi vēlētājus varēja apkalpot lēnāk. “
Kas notika tālāk? Pareizi! Daļa cilvēku vienkārši nospļāvās un gāja prom. Rindas vēlēšanu iecirkņos jau tā ir visai nepatīkams piedzīvojumus, īpaši, ja cilvēkiem līdzi ir mazi bērni, bet ja šis gaidīšanas laiks neprognozējami pagarinās tehnisku kļūmju pēc, tad nav ko pēc tam žēloties par vēlētāju zemo aktivitāti.
Šeit gan nevaram mest akmeni CVK dārziņā, jo vēlēšanu IT platformas izstrāde un darbība ir VDAA atbildībā kopā ar attiecīgajiem IT jomas uzņēmumiem. Tomēr arī šiem uzņēmumiem “blusas kažokā” meklēt ir velti. Līgumu noteikumi ir konfidenciāli, tādēļ sabiedrība var pastāvēt pie ratiem.
Ir saprotams, ka viss jaunais nāk ar zināmām grūtībām. Tomēr vai nebija nekādu iespēju platformu notestēt un kļūmes izķert vēl krietni pirms vēlēšanu procesa? Sākumā minēju mūsu tieksmi lekt uz grābekļiem – atcerēsimies kaut vai e-veselību, kurā teju nemitīgi tiek ieviesti kaut kādi uzlabojumi, vai arī e-klasi, par kuru pietiekami daudzi vecāki un pedagogi joprojām nav sajūsmā.
Starp citu, starp e-klasi un vēlēšanu platformu var vilkt visai amizantu paralēli. Pirms dažiem gadiem, kad e-klase fundamentāli uzkārās, atbildīgie par to skaļi kliedza, ka noticis kiberuzbrukums. Vēlāk jau daudz klusākos toņos izskanēja, ka, visticamāk, vainojama pati parastākā pārslodze, kuru izsaukusi platformas pārlieku mazā jauda, pēc ziemas brīvlaika platformā ieplūstot negaidīti lielam skolēnu skaitam. Un ja nu arī vēlēšanu platformā ieplūst “negaidīti liels” vēlētāju skaits?
Par vēlēšanu informāciju sistēmām atbildīgās VDAA direktors Jorens Liops saka – traucējumi bija nebūtiski. Tā sakot, “platforma ir jauna un cilvēkiem ir izaicinājumi, kas saistās ar platformas izmantošanu, gan arī drošības prasību ievērošanu.” Taču ir viena mazmazītiņa nianse – tas, ka 7.jūnijā visā Latvijā, tostarp arī Rīgā, notiks pašvaldību vēlēšanas, nudien nebija nekāds noslēpums aiz septiņiem zieģeļiem. Varbūt tomēr vajadzēja pie to cilvēku apmācības, kuri ar šo sistēmu strādās, ķerties laikus? Tad nevajadzētu tagad ar bažām gaidīt 7.jūniju un nebūtu arī jāsacer stāsti par briesmīgo ārējo uzbrukumu, kurš nobremzēja sistēmas darbību.
