Satiksmes ministrija (SM) gandarīti ziņo, ka Atveseļošanas fonda (AF) Uzraudzības komisija ir novērtējusi ES līdzekļu ietvaros īstenotās reformas transporta un sakaru jomās kā noritošas atbilstoši plānotajam. Darbi gan šobrīd pārsvarā notiek “uz papīra”, organizējot nepieciešamos iepirkumus un plānus.
Tika vērtēts Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformas (investīcijām tajā kopsummā paredzēti 295 miljoni eiro) un Platjoslas infrastruktūras attīstības reformas (16,5 miljonu eiro liels AF finansējums) “ieviešanas progress”.
Saistībā ar transporta “zaļināšanu” tiek gatavota 74,4 miljonu eiro piesaiste bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādei, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus neelektrificētajās līnijās. Šobrīd notiek darbs pie vilcienu iepirkuma otrās kārtas dokumentācijas izstrādes, lai līdz 2026.gada vidum finansējuma saņēmējs – VSIA Autotransporta direkcija – nodrošinātu BEMU vilcienu iegādi.
BEMU vilcienu iegāde, kā ziņo SM, “notiek sinerģijā” ar VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) īstenoto dzelzceļa tīkla elektrifikācijas plānu. Tāpēc AF finansējums 72,7 miljonu eiro apjomā tiks piešķirts LDz, kas
līdz 2026.gada 31.martam izveidos elektrificētu dzelzceļa līniju Zasulauks–Bolderāja,
kā arī modernizēs esošās Rīga–Zemitāni un Rīga–Priedaine dzelzceļa līnijas. Šobrīd jau ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums, notiek darbs pie iepirkuma dokumentācijas izstrādes.
AF finansējums 89,59 miljoni eiro apmērā paredzēts “multimodālas mobilitātes īstenošanai” (nodrošinot cita sabiedriskā transporta savienojumus ar dzelzceļu), izveidojot astoņus mobilitātes punktus Rīgā un Pierīgā – Bolderājā, Šķirotavā, Zemitānos, Sarkandaugavā, Dauderos, Ziemeļblāzmā, Carnikavā un Saulkrastos.
Mobilitātes punktu īstenotājs galvaspilsētā ir tās pašvaldība, kas jau veikusi priekšizpēti un gatavo dokumentāciju būvprojektu iepirkumam, lai šogad uzsāktu būvprojektu izstrādi. Pierīgā mobilitātes punktu izveidi īsteno Ādažu un Saulkrastu novada pašvaldības. Carnikavas mobilitātes punkta izveidei šobrīd sagatavota dokumentācija projektēšanas iepirkuma izsludināšanai, savukārt Saulkrastu punkta izveidei – izsludināta tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde un skiču projekts.
Tāpat SM vēsta, ka “turpinās videi draudzīgu uzlabojumu ieviešana” Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā. “Notikusi apspriede ar iesaistītajām pusēm par tramvaja līnijas pagarinājuma izveidi”, kā arī sagatavota dokumentācija, lai 2023. gada pirmajā pusē izsludinātu būvprojekta iepirkumu. Vienlaikus tiek strādāts pie “neatkarīgas sabiedriskā transporta līnijas” izbūves – Rīgas pašvaldība veikusi ir iepirkumu par projektēšanu, lai tuvākajā laikā noslēgtu līgumu par projektēšanas un autoratlīdzības darbiem. AF atbalsts ir arī paredzēts, Rīgai līdz 2025.gada beigām iegādājoties jaunus elektroautobusus un veidojot to uzlādes stacijas.
Tāpat uzsākta “veloceļu infrastruktūras pilnveide”, kam no AF finansējuma atvēlēti 34,5 miljoni eiro. Kā jau ticis ziņots agrāk, tiks veidota veloceļu vienota infrastruktūra, nodrošinot piecu prioritāro veloceļu maršrutu attīstību: Rīga – Carnikava, Rīga – Ulbroka, Rīga – Ķekava, Rīga – Babīte – Piņķi un Rīga – Mārupe. Šobrīd piecas – Rīgas, tāpat Ropažu, Ķekavas, Mārupes un Ādažu novadu – pašvaldības iesniedz projektus par veloceļu izbūvi, pārbūvi, atjaunošanu, pilnveidi vai pielāgošanu. Projekti SM jāiesniedz līdz šā gada 31.jūlijam, paši maršruti jāizveido līdz 2026.gada 31.maijam.
Tiks izstrādāts “vienots sabiedriskā transporta plāns Rīgas metropoles areālā līdz 2040. gadam”. Šogad tiek veikts tam nepieciešamais pētījums, tiks izstrādāti arī ieteikumi vienotas sabiedriskā transporta biļešu sistēmas izveidei un ieviešanai.
Līdz ar transporta sistēmas attīstībai piešķirto finansējumu, SM pārraudzībā ir arī AF investīcijas sakaru nozarei – Platjoslas infrastruktūras attīstības reformas īstenošanai. Lai nodrošinātu “pasīvās infrastruktūras izbūves Via Baltica koridorā 5G pārklājuma ieviešanas” projektu, SM līdz 2023.gada 31.maijam ir izsludinājusi atkārtotu sabiedrisko apspriešanu par valsts atbalsta programmu šim mērķim. Savukārt Pēdējās jūdzes* elektronisko sakaru infrastruktūras attīstīšanai nepieciešamie MK noteikumi šobrīd “ir izstrādes stadijā un tiek saskaņoti ar iesaistītajām pusēm”. [* Sakaru līniju posms no komutācijas mezgla – piemēram, telefona centrāles – līdz abonenta galaiekārtai.]
Lasiet arī: BNN intervija | Jānis Vitenbergs: Ministrs nevar strādāt atrauti no nozares
