Virkne organizāciju paudušas iebildumus pret Veselības ministrijas (VM) iecerēto zāļu cenu reformu, kura paredz samazināt zāļu cenu.
Paredzēts, ka jaunais zāļu uzcenojuma modelis varētu stāties spēkā 1.novembrī. Tas visvairāk ietekmēšot tos recepšu medikamentus, kas maksā septiņus un vairāk eiro, jo tieši to dēļ Latvijas iedzīvotāji brauc uz Lietuvu un Igauniju. Turklāt paredzēts, ka ražotāju zāļu cena nedrīkstēs pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā, cena kompensācijas sistēmā būs jānodrošina arī aptiekā recepšu zālēm ārpus kompensācijas.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) tiesību aktu portālā norāda, ka zāļu deklarētās cenas Igaunijā un Lietuvā var būt atšķirīgas, tādēļ VM aicināta precīzāk definēt, kuras valsts – Igaunijas vai Lietuvas – cenas kurā pozīcijā tiks ņemtas par atskaites mērauklu. Šādos gadījumos, izvēloties zemāko no abu cenām, VM piedāvātais risinājums ietver pieejamā zāļu klāsta samazināšanās risku, jo zāļu cenas ir jāvērtē kompleksi. Proti, kompleksa piedāvājuma ietvaros vienā valstī vienu zāļu vienošanās cenas kaut kādu iemeslu dēļ var būt zemākas, bet citu – augstākas, skaidro LDDK.
LDDK arī aicina ņemt vērā, ka zāļu vairumtirdzniecības cenas ietekmē ļoti daudzi faktori, tostarp tādi, kas ir ārpus nozares uzņēmumu ietekmes sfēras. Piemēram, ļoti būtiski zāļu cenas ietekmē tas, vai konkrētās zāles ir vai nav ietvertas kompensējamo zāļu sarakstā, kā arī kompensācijas intensitāte. Vēl viens no ietekmējošajiem faktoriem ir tas, ka Latvijā ir augstāki darba nodokļi, kas ir papildus slogs Latvijā strādājošajiem nozares uzņēmumiem.
Izvirzot tādus tādus kritērijus, kurus no ražotāja neatkarīgu iemeslu dēļ nevar izpildīt, pastāv pieejamā zāļu klāsta samazināšanās risks, uzskata LDDK.
Arī Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija un Latvijas zāļu ražotāju asociācija nepiekrīt nekompensējamo zāļu cenu salīdzinājumam ar Lietuvu un Igauniju, jo Lietuvā un Igaunijā ir plašāks kompensējamo zāļu saraksts – zāles, kas Latvijā nav kompensējamo zāļu sarakstā, bet Lietuvā un Igaunijā ir.
Asociācijas skaidro, ka kompensējamo zāļu cenu un nekompensējamo zāļu cenu salīdzināšana nav salīdzināma un iespējam, jo zāļu iegāde pacientam Lietuvā un Igaunijā ir valsts apmaksāta, bet Latvijā to apmaksā privātpersona, ka arī pastāv dažādi izrakstīšanas nosacījumi ir kompensējamām zālēm un nekompensējamām zālēm, kas nav salīdzināmi starp šīm valstīm. Tāpat šāda cenu salīdzināšana nekompensējamām zālēm nepastāv ne Lietuvā, ne Igaunijā, bet konkrētās sistēmas ieviešana var vēl vairāk veicināt zāļu deficītu Latvijā.
Savukārt SIA “Benu aptieka Latvija” iebildumos pauž, ka plānotais uzcenojuma modelis noteikts, neveicot datos balstītu novērtējumu. Tas nosakot fiksētu zāļu uzcenojumu, kas praksē nozīmē to, ka, pat mainoties zāļu ražotāja noteiktai cenai, kā arī pieaugot visiem izdevumiem aptiekas darbības nodrošināšanai, aptiekas ieņēmumi no konkrēto zāļu pārdošanas nemainīsies. Šādā veidā, nenosakot regulāru indeksāciju jebkādiem noteiktiem tarifiem, maksām un piemaksām, aptiekām tiek liegtas attīstības un izaugsmes iespējas, kā arī radīti priekšnoteikumi, lai aptiekas piespiedu kārtā izvērtētu savu zāļu sortimentu, atsakoties no nerentablu zāļu tirdzniecības, kas savukārt novedīs pie zāļu pieejamības samazināšanās gala patērētājiem, skaidro uzņēmums.
Uzņēmums norāda, ka paredzētais uzcenojuma modelis nepiedāvā būtisku atšķirību un pat samazina pašreiz pieļaujamo uzcenojuma apmēru, piemērojot arī tai skaitā dārgajām zālēm tikai divu eiro uzcenojumu, kas savukārt acīmredzami neatbilst šo zāļu uzturēšanas izmaksām un dažādu ar šo zāļu pārdošanu saistītu risku segšanai. SIA “Benu aptieka Latvija” aicina paredzēt, ka pieļaujamais zāļu aptieku uzcenojums ik gadu tiek indeksēts.
SIA “Tamro” iebildumos norādījis, ka plānotā uzcenojuma modeļa ieviešanas gadījumā izmaksu dēļ būs nepieciešams būtiski pārskatīt sortimentu, procesus, darbinieku skaitu un atteikties no ekonomiski neizdevīgāku darbību veikšanas, lai samazinātu izdevumus. Uzņēmuma vērtējumā tas varētu krietni pasliktināt piedāvāto zāļu sortimentu, piegādes ātrumu, kvalitātes faktorus un pieejamību tirgū. Īpaši būtiski tas varētu skart zāļu ar augstu cenu, virs 28 eiro, un aukstumā uzglabājamu zāļu pieejamību, jo šo zāļu izplatīšanas izmaksas, kas ietver glabāšanu un transportēšanu īpašajā temperatūras režīmā, būtiski pārsniegs zāļu uzcenojumu un radīs zaudējumus lieltirgotavām.
SIA “Tamro” arī uzsver, ka izstrādātā reforma ar lielu varbūtību patiesībā nevis veicinās zāļu pieejamības palielināšanos, bet tieši pretēji – tirgus dalībnieki būs spiesti, ievērojot dažādus ekonomiski racionālus un komerciālus apsvērumus, samazināt savu sortimentu, kas novedīs pie zāļu pieejamības samazināšanās gala patērētājiem
Tikmēr Latvijas Farmaceitu biedrība iestājas pret zāļu uzcenojuma modeļa stāšanos spēkā šī gada 1.novembrī. Biedrība pauž, ka, sagatavojot zāļu cenu reformu, jāizvērtē visi riski, lai netiktu ietekmēts pacientu drošums.