“Norstat” un “Ühiskonnauuringute Instituut” kopīgi veiktā pētījumā secināts, ka vairāk nekā puse no Igaunijas iedzīvotājiem uzskata, kā ārvalstu darbaspēka ieplūšana negatīvi ietekmē algas un arī valodas prasībām jābūt stingrākām, raksta “ERR News.”
Aptaujā iegūtie dati liecina, ka 85% dalībnieku uzskata – ārvalstu strādniekiem jābūt akļautiem tādām pašām valsts valodas un kvalifikācijas prasībām kā vietējiem. Lielākā daļa, 82%, uzskata, ka taksometru un kopbraukšanas platformu šoferiem jārunā igauņu valodā B-1 līmenī, savukārt 12% no aptaujātajiem neuzskata šādu prasību par vajadzīgu. Vairums aptaujāto arī norādīja, ka ārvalstu strādniekiem igauņu valoda jāapgūst noteiktā laika posmā.
Igauņu nostāja pret darbaspēku no Eiropas Savienības un trešajām valstīm ir atsķirīga. 37% aptaujāto atbalsta darbaspēka ieplūšanu no ES, savukārt 53% ir pret to. Lielāku atbalstu strādniekiem no bloka valstīm izrādījuši liberālās politikas piekritēji. Ievērojami citāds ir viedoklis par strādniekiem no trešajām valstīm – to atbalsta vien 19%, un 71% respondentu ir pret to, turklāt viedoklis ir līdzīgs visu partiju atbalstītāju vidū.
Ārvalstu darbaspēks tiek uzskatīts par konkurences veidotāju vietējā darba tirgū,
un 53% aptaujas dalībnieku uzskata, ka ārvalstu darbinieku ienākšana negatīvi ietekmē algas. 47% respondentu norādījuši, ka ārvalstu darbaspēka ieplūšana apgrūtina darba atrašanu. Īpaši apdraudējumu darba tirgū izjūt Centra partijas vēlētāji, kuri bieži pārstāv krievvalodīgos iedzīvotājus, un viņi imigrantus uztver kā tiešu draudu saviem ienākumiem. Papildus ekonomikas jautājumiem, liela nozīme ir arī drošībai, un 58% respondentu uzskata, ka darbaspēks no trešajām valstīm ir potenciāls drauds drošībai.
Aptaujā arī noskaidrots, ka 65% respondentu uzskata – Igaunijas ekonomikai jāizmanto automatizācija, nevis ārvalstu darbaspēks.
Lasiet arī: Ārvalstu strādnieku skaits Lietuvā sešu gadu laikā pieaudzis divdesmitkārtīgi