Valsts policija (VP) ziņo, ka “vairākās” mācību iestādēs visā Latvijā otrdien, 10.oktobrī, tika saņemts identisks e-pasts par iespējamiem drošības riskiem. Šāda veida e-pasti policijas redzes lokā nonākuši arī iepriekš, kad dažādām iestādēm, pat simtiem adrešu, ticis sūtīts identisks teksts, līdzīgi kā šoreiz.
Līdzīgs vēstījums tika izplatīts arī dauzu skolēnu vidū, viņiem tajā savstarpēji daloties. Pēc tam, kad ap 300 Latvijas skolās tika saņemti šādi draudu e-pasti, daļā no tām evakuēja audzēkņus, tomēr policija norāda – tie ir zema riska draudi, satraukumam nav pamata.
Ir noskaidrots, ka kāds cilvēks e-pastā aicinājis apmeklēt platformas Telegram diskusiju kanālu, kurā ir redzams pret latviešiem vērsts saturs, veicināta naida kurināšana un daudz – ar vardarbību saistīts saturs. Tāpat tur redzami ekrānšāviņi no citiem e-pastiem, kas šķietami adresēti valsts institūcijām un uzņēmumiem ar līdzīgu vardarbīga rakstura saturu.
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļa informēja, ka šāda veida e-pasti policijas redzeslokā nonākuši arī iepriekš, kad dažādām iestādēm, pat simtiem adrešu, ticis sūtīts identisks teksts, līdzīgi kā šoreiz. VP šādos gadījumos ir izstrādāti precīzi rīcības algoritmi, kuros skaidri definēta rīcība un riska līmeņa novērtējums. Policijas rīcībā esošā informācija saistībā ar šo gadījumu liecina:
e-pasti apzināti izsūtīti no viena adresāta.
Līdz šim noskaidrots, ka tika izplatīti vismaz trīs veidu paziņojumi no vairākām adresēm, taču redzams, ka sūtītājs ir ģenerējis dažādas e-pasta adreses un visi gadījumi ir sasaistīti. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks atzina, ka e-pastus saņēma ap 300 skolām.
“Trīs dažādi paziņojumi, vairākas e-pasta adreses reģenerētas un arī redzam sasaisti ar pagātni – proti,
arī pirmdien bija līdzīgi gadījumi tiesās.
Tagad speciālisti strādā, lai saprastu, no kurienes e-pasta adreses reģenerētas. IP adreses ir no dažādām valstīm vienlaikus, tur ir gan Āfrika, gan Eiropa. Kibervidē to viegli var izdarīt, lai maldinātu par savu patieso atrašanās vietu, tāpēc tikpat labi šis cilvēks vai cilvēki atrodas Latvijā,” norādīja Ruks.
Policija vērtē, ka šo darbību mērķis bija satraukt Latvijas sabiedrību un destabilizēt iestāžu darbu, tomēr šobrīd satraukumam nav pamata. Ruks pašlaik nevarot pateikt, vai tā bijusi Latvijai nedraudzīgu valstu organizēta akcija vai kādi citi rīcības motīvi, jo policija strādā un cenšas saprast, no kurienes šie draudi izplatīti. “Cerēsim, ka izdosies sadzīt pēdas šim cilvēkam vai cilvēku grupai, kas tehnoloģiski nav vienkārši,” piebilda policijas priekšnieks.
VP savā paziņojumā norāda, ka policijā šādos gadījumos ir izstrādāti precīzi rīcības algoritmi, kuros skaidri definēta rīcība un riska līmeņa novērtējums: “Izvērtējot visus apstākļus, šie ir vērtējami kā zema riska līmeņa draudi – iedzīvotājiem nav pamata satraukumam. Kā ierasts, VP veic ierastās drošības pārbaudes mācību iestādēs un ir saziņā ar skolu personālu par nepieciešamo rīcību.”
Šos gadījumus vērtēs kriminālprocesa ietvaros, norāda VP, un tas ir sākts par apzināti nepatiesa paziņojuma par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu.
Policijā skaidroja, ka zema riska līmeņa draudos ārkārtas pasākumu nodrošināšanu izglītības objektā – piemēram, personu evakuāciju – nav nepieciešams veikt. Tomēr saskaņā ar publiski pieejamo informāciju daļa skolu, piemēram, Rīgas reģionā tomēr veikušas audzēkņu evakuāciju.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (Kods Rīgai) stāstīja, ka pēc anonīmo draudu vēstuļu saņemšanas Rīgas skolās nenotika plaši evakuācijas pasākumi,
“pateicoties iepriekšējai pieredzei un skaidrajai rīcībai”.
Dažas izglītības iestādes gan izlēmušas evakuēties.
Ozola skaidroja, ka galvaspilsētas skolas jau agrāk ir saņēmušas līdzīgas anonīmas vēstules. Katrs šāds gadījums tiekot izvērtēts, un par katru ziņots policijai. Pēdējo reizi šāds sūtījums saņemts vien pirms nedēļas. Skolas nodod informāciju gan Izglītības, kultūras un sporta departamentam, gan Valsts policijai, kas sniedz savu vērtējumu par draudu līmeni. Ja tiek saņemta informācija, ka draudu līmenis ir zems un evakuācija nav nepieciešama, skolēnu evakuācija nenotiek.
Ozolas skatījumā, otrdien situācija esot bijusi citāda, jo šādas vēstules saņēmušas ne tikai Rīgas skolas, bet mācību iestādes visā Latvijā. Ozola pieļāva, ka pieredzes trūkuma dēļ reģionos ātrāk pieņemts lēmums par bērnu evakuāciju, savukārt Rīgā sagaidīts draudu līmeņa vērtējums. Tā kā draudi novērtēti kā zemi, tad pārsvarā skolās turpināts nepārtraukts darbs, tomēr atsevišķas skolas evakuējušas savus skolniekus.
Lasiet arī: Pamestā Jaunciema ēkā aiztur nelegālos imigrantus
