Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā telekanāla CBS raidījumam “60 minūtes” aicināja Donaldu Trampu (Donald Trump) apmeklēt viņa valsti pirms jebkādas vienošanās ar Krieviju, pirmdien, 14.aprīlī, vēsta britu raidorganizācija BBC.
“Lūdzu, pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas vai jebkāda veida sarunām – atbrauciet un redziet cilvēkus, civiliedzīvotājus, karavīrus, slimnīcas un baznīcas, kas iznīcinātas, un bērnus, kas gājuši bojā. Atbrauciet, paskatieties, un tad virzīsimies uz priekšu ar plānu, kā izbeigt šo karu,” sacīja Zelenskis.
“Jūs sapratīsiet, ar ko jums ir darīšanas,” viņš turpināja. “Jūs sapratīsiet, ko Putins ir izdarījis” atliek vien “doties uz jebkuru pilsētu, kurā notiek uzbrukumi.”
Intervija tika ierakstīta pirms svētdien notikušā postošā Krievijas raķešu uzbrukuma Ukrainas Sumiem, kurā gāja bojā 34 cilvēki, tostarp divi bērni, un tika ievainoti 117 cilvēki.
Uzbrukums notika laikā, kad ASV, Ukrainas spēcīgākā militārā sabiedrotā, Trampa vadībā sarunu ceļā cenšas panākt kara izbeigšanu.
Krievija, kuras spēki netālu no Ukrainas robežas gatavojas vērienīgai ofensīvai, uzbrukumu uzreiz oficiāli nekomentēja.
Vaicāts par uzbrukumu, ASV prezidents sacīja, ka tas bijis “briesmīgs” un viņam ir teikts, ka “viņi ir pieļāvuši kļūdu”, taču sīkākus komentārus nesniedza.
Iepriekš Trampa īpašais sūtnis Ukrainā, Kīts Kellogs (Keith Kellogg) sacīja, ka uzbrukums ir pārkāpis “jebkuru pieklājības robežu”.
Frīdrihs Mercs (Friedrich Merz), kurš nākamajā mēnesī varētu pārņemt Vācijas jaunā kanclera amatu, Vācijas sabiedriskajai raidorganizācijai ARD sacīja, ka uzbrukums Sumiem ir “smags kara noziegums”.
“Tas bija nodevīgs akts… un tas ir smags kara noziegums, apzināts un plānots,” sacīja konservatīvais politiķis.
Tikmēr aizejošais Vācijas kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz) sacīja, ka uzbrukums parādīja, “cik liela ir Krievijas šķietamā gatavība panākt mieru”.
Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) apsūdzēja Krieviju “klajā necieņā pret cilvēku dzīvībām, starptautiskajām tiesībām un prezidenta Trampa diplomātiskajiem centieniem”.
“Ir nepieciešami stingri pasākumi, lai Krievijai uzspiestu karadarbības pārtraukšanu,” viņš sacīja. “Francija kopā ar saviem partneriem nenogurstoši strādā, lai sasniegtu šo mērķi.”
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen), raksturojot uzbrukumu kā “barbarisku”, piebilda: “Krievija bija un paliek agresors, klaji pārkāpjot starptautiskās tiesības.
“Ir steidzami vajadzīgi stingri pasākumi, lai panāktu pamieru. Eiropa turpinās vērsties pie partneriem un turpinās izdarīt spēcīgu spiedienu uz Krieviju, līdz tiks izbeigta asinsizliešana un panākts taisnīgs un ilgstošs miers saskaņā ar Ukrainas izvirzītajiem nosacījumiem.”
Savu viedokli pauda arī Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers (Keir Starmer), sakot, ka viņš jūtas “satriekts par Krievijas šausminošajiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem Sumā”.
ANO ģenerālsekretāra Antoniu Guterrešs (António Guterres) preses pārstāvis sacīja, ka viņš ir “dziļi satraukts un šokēts”, uzzinot par raķešu uzbrukumu.
“Uzbrukumi civiliedzīvotājiem un civiliem objektiem ir aizliegti saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām, un jebkādi šādi uzbrukumi, lai kur tie notiktu, ir nekavējoties jāizbeidz,” viņš piebilda.
Gutērrešs uzsvēra ANO atbalstu “jēgpilniem centieniem panākt taisnīgu, ilgstošu un visaptverošu mieru, kas pilnībā atbalsta Ukrainas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti”.
Svētdien notikušais dubultais raķešu trieciens bija šogad nāvējošākais uzbrukums civiliedzīvotājiem Ukrainā.
Citā Krievijas raķešu uzbrukumā šā mēneša sākumā, 4.aprīlī, Krivijrihā tika nogalināti 20 cilvēki un ievainots 61 cilvēks.
Toreiz Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tas bija vērsts pret “vienību komandieru un Rietumu instruktoru” tikšanos restorānā. Pierādījumi netika sniegti.
Tiek lēsts, ka kopš 2022.gada 24.februāra, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, abās pusēs ir nogalināti vai ievainoti simtiem tūkstošu cilvēku – lielākā daļa no tiem ir karavīri.
ANO lēš, ka gandrīz septiņi miljoni ukraiņu pašlaik dzīvo kā bēgļi.
Konflikts ilgst jau vairāk nekā desmit gadus – kopš 2014.gada, kad tika gāzts prokrieviski noskaņotais Ukrainas prezidents. Pēc tam Krievija anektēja Melnās jūras pussalu Krimu un atbalstīja nemierniekus asiņainās kaujās Ukrainas austrumos.
Intervijā Zelenskis sacīja, ka ASV ir galvenais partneris, taču viņš ir nobažījies, ka laika gaitā atbalsts mazināsies. Viņš brīdināja, ka bez ASV atbalsta Ukrainai verētu draudēt smagi zaudējumi, taču sacīja, ka Ukraina tāpat cīnīsies līdz galam.
Lasiet arī: Trampa veselība ir teicama, augstais holesterīna līmenis kontrolēts, saka Baltā nama ārsts
