ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) un Krievijas diktatora Vladmira Putina tikšanās ir divpusējās sarunas, ko vēlētos apmeklēt visa Eiropa, un tam ir pamatots iemesls, raksta britu raidorganizācija BBC.
15.augustā plānotajā tikšanās reizē Aļaskā abu valstu vadītājiem vajadzētu apspriest kara izbeigšanu Ukrainā, un ir ticams, ka tiks runāts arī par teritoriālām koncesijām. Eiropa, kur nu vēl Ukraina, nevēlas, lai robežas tiktu pārvilktas ar spēku. Tomēr līdz šim ne Ukraina, kurā Krievija vardarbīgi iebrukusi, ne kāda no kontinenta pārstāvēm nav aicināta sēsties pie sarunu galda.
Bijušas Lielbritānijas Ārlietu ministrijas vadītājs lords Saimons Makdonalds (Lord Simon McDonald) brīdināja, ka jābūt gataviem diezgan ārprātīgām Krievijas prasībām. Viņš piebilda, ka sarunas būs teatrālas, un Putins prasīs to, kam neviens nepiekritīs, ar vienu izņēmumu – Donaldu Trampu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka nepiekritīs atteikties no teritorijas daļām, un arī ar konflikta iesaldēšanu gar pašreizējo frontes līniju nebūs gana. Zelenskis sacīja, ka teritorijas atdošana neapturēs Krievijas kara mašinēriju, tā Maskava tiks tikai iedrošināta.
Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa (Kaja Kallas) teica:
“Ir skaidrs, ka Putins vēlas foto ar pasaules ietekmīgākajiem cilvēkiem, un viens no tiem ir prezidents Tramps,
un viņš vēlas sankciju novilcināšanu, ko droši vien arī dabūs. Jautājums ir – kas ASV ir panākums sarunās? Skaidrs panākums būtu prezidenta Zelenska klātbūtne.”
Kā būs iespējams diskutēt par Kremļa piedāvājumiem, ja Ukraina nebūs pie sarunu galda? Tramps paziņojis, ka Zelenskis “varētu ierasties.” Tomēr Kijiva un Eiropa vēlas dzirdēt skaidru “jā”, nevis “varbūt.” Trauksmi palielina fakts, ka Baltais nams piekritis Kremļa idejai par šādu sarunu formātu.
Brisele augustā parasti ir miegaina, bet ne šoreiz. Kallasa 11.augustā sasauca virtuālu ārlietu ministru sapulci, kurā amatpersonas vienojās par prasību pilnīgi pārtraukt uguni, pirms tiek noslēgta kāda vienošanās. Tāpat paziņots par jaunām sankcijām Maskavai.
BBC žurnālists jautāja Kallasai, ko Tramps domā ar teritorijas apmaiņu. Politiķe uz to atbildēja, ka tas jājautā Trampam, bet ir skaidrs, ka agresoru nedrīkst apbalvot par vardarbību. Tādā gadījumā pasaulē būs vēl vairāk agresijas, jo tiks parādīts, ka tā atmaksājas.
Eiropa šobrīd dara divas lietas:
sakopo spēkus Ukrainas atbalstam un cenšas iegūt pozīcijas ASV vadītajā miera procesā.
Neatkarīgi no tā, vai Zelenskis dosies uz Aļasku, Eiropas Savienībai durvis ir ciet, un tā tas bijis kopš brīža, kad Tramps janvārī stājās amatā. Trampa sūtnis Ukrainā Kīts Kellogs (Keith Kellogg) sacījis, ka bloks netiks iesaistīts sarunās.
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis (Radoslaw Sikorski) norādījis, ka Eiropai vajadzētu ieņemt lielāku lomu sarunās, jo tas ir eksistenciāls Eiropas drošības interešu jautājums.
Lai gan tikšanās Aļaskā ir būtiska, lords Makdonalds uzsvēra, ka kara noslēgšanai paies ilgs laiks, un piektdienas tikšanās var arī beigties bez taustāma ieguvuma.