Ziemeļkoreja galvaspilsētā atklājusi jaunu memoriālu, lai godinātu Krievijā kritušos karavīrus, un uz satelītattēliem un oficiālajām fotogrāfijām balstīta izmeklēšana ļāvusi aptuveni noteikt kritušo skaitu, raksta britu raidorganizācija BBC.
2024.gadā augustā Ukraina veica iebrukumu Krievijas teritorijā, Kurskas apgabalā. Dienvidkoreja lēsusi, ka uz Kursku, lai palīdzētu atgūt teritoriju, nosūtīti vismaz 11 000 ziemeļkorejiešu. Ziemeļkorejas līderis Kims čenuns iepriekš publiski godinājis karavīrus, kuri krituši, piedaloties Krievijas izvērstajā karā, un tiek uzskatīts, ka apmaiņā pret karavīriem Phenjana saņēmusi pārtiku, naudu un tehnisko palīdzību. Noslēgtais režīms nav izpaudis, cik liels ir Kurskā bojā gājušo skaits, tomēr jaunizveidotais memoriāls ļauj aptuveni aplēst, cik dzīvības ziemeļkorejieši zaudējuši, palīdzot krieviem.
Kims Čenuns rīkojumu memoriāla veidošanai Krievijas-Ukrainas karā kritušajie deva 2025.gada oktobrī, un, saskaņā ar ASV uzņēmuma “Planet Labs” uzņemtajiem satelītattēliem, ko analizēja BBC, tajā pašā mēnesī sākās darbs kokiem aizaugušajā apvidū. 2025.gada decembrī bija redzamas kompleksa aprises, savukārt martā bija pabeigta jau lielākā daļa ārējo konstrukciju. Aprīlī tika pabeigta apkārtnes labiekārtošana un apkārtējās ēkas.
Memoriāls tika atklāts 26.aprīlī, un, saskaņā ar valsts ziņu aģentūras KCNA ziņoto, tas veltīts Ziemeļkorejas karavīru nepārspējamajai varonībai Kurskas apgabala atbrīvošanā.
Jaunizveidoto memoriālu veido divas 30 metrus garas piemiņas sienas, kurās iegravēti vārdi,
liela ēka un kapsēta. BBC veiktā KCNA izplatīto attēlu analīze parāda, ka katra siena sadalīta apmēram 14 iedaļās, kas iezīmētas ar pelēka akmens līnijām. Deviņās no iedaļām iegravēti vārdi, un katrā no tām ir apmēram 16 kolonnas ar vārdiem. Pietuvinot attēlus, redzams, ka vienā kolonnā ir astoņu karavīru vārdi. Tas nozīmē, ka uz katras sienas ir 1152 vārdi, un kopā memoriālā pieminēti 2304 karavīri. BBC aprēķiniem piekrīt arī Korejas Drošības stratēģijas institūta vecākais pētnieks Songaks Čungs. Viņš sacīja, ka memoriāla sienas ir aizpildītas ar kritušo karavīru vārdiem ļoti smalkā drukā, un, ņemot vērā virsmas laukumu un teksta blīvumu, vārdu skaits sniedzas vairākos tūkstošos.
Precīzu skaitu ir grūti noteikt, jo nav pieejami augstākas izšķirtspējas attēli, bet BBC aplēses ir tuvas Dienvidkorejas Valsts Izlūkošanas dienesta (NIS) aprēķiniem. 2025.gada septembrī NIS norādīja, ka bojā gājuši apmēram 2000 Ziemeļkorejas karavīru un vēl apmēram 2700 ir ievainoti, bet šogad februārī jaunākās NIS aplēses runāja par 6000 kritušajiem no kopumā 11 000 karavīru. Ne Phenjana, ne Maskava nav sniegusi oficiālu informāciju par kritušajiem un ievainotajiem.
Korejiešu izpētes uzņēmums “SI Analytics” norādīja, ka memoriālam ir daudzpakāpju piemiņas sistēma. Tas nozīmē, ka karavīriem, kas izrādījuši ārkārtēju drosmi, piešķirta kapavieta un kapakmens ārpusē, savukārt pārējo urnas novietotas kolumbārijā. “SI Analytics” aprīļa sākumā uzņemtie satelītattēli liecina, ka
kapsētas rietumu pusē ir apmēram 140 kapavietas, un pretējā pusē ir vēl 138 kapu kopiņas.
Kapsētas vidū atrodas pelēka ēka, kas, visticamāk, ir kolumbārijs, kurā, pēc Čunga teiktā, novietotas urnas.
Dienvidkorejas Apvienošanas ministrija norādīja, ka ir grūti apstiprināt, vai visi kritušie karavīri pieminēti uz memoriāla sienām, tomēr pētnieki sacīja, ka ir ļoti ticams, ka memoriālā pieminēti visi kritušie. Tā kā memoriāls paredzēts, lai pateiktos tiem, kas ziedojušies valsts labā un saglabātu sabiedrības atbalstu, vārdu izlaišana varētu izraisīt neapmierinātību un apdraudēt mērķus.
Korejas Valsts apvienošanas institūta vecākais līdzstrādnieks Čo Hanbums norādīja, ka Phenjanas lēmums izveidot memoriālu kritušajiem karavīriem atspoguļo centienus attaisnot karavīru nosūtīšanu uz Krieviju un zaudētās dzīvības. Tāpat memoriāls simbolizē Phenjanas vēlmi turpināt sadarbību ar Krieviju neatkarīgi no tā, kā izvēršas Maskavas agresija Ukrainā.