Dienvidkorejas zinātnieki ir izstrādājuši jaunu pārtikas produktu – “gaļīgus” rīsus, kas papildināti ar laboratorijā audzētām liellopu gaļas muskuļu un tauku šūnām, un, kā apgalvo zinātnieki, tas varētu kļūt par pieejamu un videi draudzīgu olbaltumvielu avotu, trešdien, 14.februārī, ziņo britu raidorganizācija BBC.
Medijs raksta, ka procesā rīsi vispirms tika pārklāti ar zivju želatīnu, lai palīdzētu liellopu šūnām pieķerties rīsiem, pēcāk tie tika audzēti līdz pat 11 dienām.
Šie “gaļīgie” hibrīdrīsi ir nedaudz cietāki un trauslāki nekā parastie rīsi, taču tajos ir vairāk olbaltumvielu. Dienvidkorejas Jonsejas Universitātes pētnieki apgalvojot, ka
šajos rīsos ir par 8% vairāk olbaltumvielu, un par 7% vairāk tauku nekā parastajos rīsos.
Turklāt to ražošanas procesā tiekot radīta mazāka oglekļa dioksīda pēda – uz katriem 100g olbaltumvielu izdalās mazāk nekā 6,27kg oglekļa dioksīda, salīdzinot ar liellopu gaļas ražošanu, kurā uz to pašu olbaltumvielu daudzumu izdalās aptuveni 49,89kg oglekļa dioksīda.
Projektā iesaistītā pētniece Sohjona Parka (Sohyeon Park) paudusi pārsteigumu par to, cik labi augušas šūnas rīsos, uzsverot “gaļīgo” rīsu potenciālu. Parka sacīja jau tā augsto uzturvielu līmeni rīsos, taču mājlopu šūnas šos līmeņus tikai uzlabojot.
Kā vēsta medijs, kopš 2013.gadā Londonā tika prezentēts pirmais laboratorijā audzēts burgers, daudzi uzņēmumi visā pasaulē ir pievienojušies centieniem radīt pieejamus laboratorijā audzētas vai kultivētas gaļas produktus. Piemēram, Singapūra pērnajā gadā sāka piedāvāt pasaulē pirmo laboratorijā audzēto vistas produktu.
Kritiķi norāda, ka laboratorijā audzētajā gaļā nav nekā sintētiska – tā tiek ražota, audzējot dabiskas šūnas.
Austrumanglijas Universitātes profesors Nīls Vords (Neil Ward) saskatot potenciālu veselīgākas un klimatam draudzīgākas diētas meklējumos, taču uzsver, ka par to vispirms jāpārliecina sabiedrība. Viņš uzskatot, ka vislielākais potenciāls ir pārstrādātas gaļas aizstāšanā.
Bridžeta Benīlama (Bridget Benelam) no Lielbritānijas Uztura fonda norādījusi, ka izstrādāt ēdienu, kas veicina gan cilvēku, gan planētas veselību, ir liels izaicinājums un pētījums ir inovatīva pieeja.
Viņa uzsvērusi, ka olbaltumvielu saturs rīsos ir palielinājies salīdzinoši nedaudz un norādījusi, ka darbs pie šī pētījuma ir jāturpina, lai šos rīsus varētu izmantot kā alternatīvu olbaltumvielu avotu tradicionālajiem dzīvnieku izcelsmes produktiem.
Lasiet arī: Olas – veselīgas vai kaitīgas un, cik daudz dienā drīkst ēst?
